Iļja Ripss
Iļja Ripss (krievu: Илья Аронович Рипс) jeb Elija Ripss (ivritā: אליהו ריפס, angļu: Eliyahu Rips; dzimis 1948. gada 12. decembrī, miris 2024. gada 19. jūlijā) bija Latvijas ebreju izcelsmes Izraēlas matemātiķis, bijušais padomju disidents. Pazīstams ar Toras teksta matemātisko analīzi.
| ||||||||||||||
|
1969. gada 13. aprīlī, protestējot pret Varšavas pakta iebrukumu Čehoslovākijā, mēģināja sadedzināties pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1948. gada 12. decembrī. Māte Ciļa bija Rīgas ebrejiete, kas vienīgā no deviņiem bērniem izdzīvojusi Holokaustā, bet tēvs — Baltkrievijas ebreju matemātiķis Ārons, kura sieva, bērni un pārējie tuvinieki tāpat noslepkavoti nacistu okupācijas laikā.[1] Mācījās Rīgas 23. vidusskolā (tagad Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola), piedalījās starptautiskā matemātikas olimpiādē. 1964. gadā 15 gadus veco Iļju Ripsu Latvijas Valsts universitātē uzņēma bez iestājeksāmeniem. 1966. gadā Latvijas matemātikas annāles nopublicēja viņa rakstu "Holla teorēmas vispārinājums speciālām lupu klasēm", ko viņš bija veicis E. Grinberga vadībā.[2]
Iespaidojies no čehu studenta Jana Palaha, kas, protestējot pret Varšavas pakta iebrukumu Čehoslovākijā, 1969. gada 16. janvārī aizdedzinājās Prāgas centrā, Iļja Ripss 1969. gada 13. aprīlī, turēdams plakātu ar uzrakstu ”Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju”, aizdedzinājās pie Brīvības pieminekļa Rīgas centrā. Piesteigušies LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieki Ripsam no rokām izrāva plakātu un apdzēsa liesmas.
Iļju Ripsu apcietināja un ieslodzīja VDK izmeklēšanas kamerā. Vairāki Rīgas ebreju studenti jau 1969. gada 14. aprīlī parakstīja vēstuli pasaules studentiem I. Ripsa atbalstam. Informācija par I. Ripsa aizdedzināšanos ātri nokļuva Rietumu plašsaziņas līdzekļos.
Latvijas PSR VDK 1969. gada 13. jūnijā pieņēma lēmumu par I. Ripsa krimināllietas nosūtīšanu tiesai, kas viņam piesprieda piespiedu psihiatrisku ārstēšanu. Divus gadus viņš pavadīja Rīgas Psihiatriskajā slimnīcā, kur turpināja matemātikas studijas no draugu un vecāku sagādātajām grāmatām. 1972. gadā I. Ripss kopā ar vecākiem emigrēja uz Izraēlu, kur kļuva par ortododoksās ebreju kopienas locekli. Izraēlā viņš 1975. gadā pabeidza savas matemātikas studijas Jeruzalemes Ebreju universitātes aspirantūrā un strādāja tur par matemātikas pasniedzēju.
1979. gadā Ripss saņēma Izraēlas matemātikas biedrības Erdēša prēmiju par pētījumiem ģeometriskajā grupu teorijā. Plašāk pazīstams kļuva sakarā ar Toras Radīšanas grāmatas ebreju teksta pētījumiem ar datorprogrammu palīdzību, par ko viņš kopā ar D. Victumu un J. Rozenbergu 1994. gadā publicēja rakstu matemātikas žurnālā Statistical Science "Ekvidistantas burtu secības Radīšanas grāmatā" (Equidistant Letter Sequences in the Book of Genesis).
Iļja Rips strādāja par profesoru Holonas Akadēmiskajā tehnoloģiju institūtā[3] un Jeruzalemes ebreju universitātes A. Einšteina Matemātikas institūtā.[4]
2009. gada 20. aprīlī pēc Čehijas Totalitāro režīmu pētījumu institūta ielūguma Ripss ieradās Prāgā un apciemoja arī Latvijas vēstniecību, kur par godu viņam tika sarīkota oficiāla pieņemšana.[5] 2010. gadā Rīgas filmu studija Film Angels Studio uzņēma dokumentālo filmu par Iļju Ripsu „Elijahu Rips: pašsadedzināšanās”.[6]
Miris 2024. gada 19.jūlijā Jeruzalemē.[7]
Darbi
labot šo sadaļu- И. Рипс. Обобщение теорем Л. А. Калужнина и Ф. Холла на некоторые классы луп. Латв. матем. ежегодник, вып. 2, Рига, Зинатне, 1966, с. 282—293 (krieviski)
- E. Rips, Subgroups of small cancellation groups. Bull. London Math. Soc. 14 (1982), no. 1, 45—47.
- Rips, E.; Sela, Z. Structure and rigidity in hyperbolic groups. I. Geom. Funct. Anal. 4 (1994), no. 3, 337—371.
- Rips, E. Sela, Z. Canonical representatives and equations in hyperbolic groups. Invent. Math. 120 (1995), no. 3, 489—512.
- Rips, E.; Sela, Z. Cyclic splittings of finitely presented groups and the canonical JSJ decomposition. Ann. of Math. (2) 146 (1997), no. 1, 53—109.
- Sapir, Mark V.; Birget, Jean-Camille; Rips, Eliyahu, Isoperimetric and isodiametric functions of groups. Ann. of Math. (2) 156 (2002), no. 2, 345—466.
- Birget, J.-C.; Ol'shanskii, A. Yu.; Rips, E.; Sapir, M. V., Isoperimetric functions of groups and computational complexity of the word problem. Ann. of Math. (2) 156 (2002), no. 2, 467—518.
Literatūra
labot šo sadaļu- Grūtups, A. (2009). Observators. Rīga: Atēna.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Lolita Tomsone: Sērkociņš Ripss. Satori, 23.05.2016.
- ↑ И. Рипс. Обобщение теорем Л. А. Калужнина и Ф. Холла на некоторые классы луп. Латв. матем. ежегодник, вып. 2, Рига, Зинатне, 1966, с. 282—293.
- ↑ «Izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā", 2008». Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.
- ↑ «Zane Lase-Lasmane. Iļja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. martā. Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.
- ↑ Leģendāra personība Latvijas vēstniecībā Prāgā: Vēstniecības viesu grāmatā Ripss ierakstījis: ”Šī bija neaizmirstama tikšanās. Vēlos pateikties par uzmanību, līdzjūtību un labvēlību. Cilvēkiem rūp, un mēs par to pārliecināmies atkal un atkal. Paldies!”
- ↑ Elmārs Barkāns. «Ebrejs, kurš sevi dedzināja pie Brīvības pieminekļa». jauns.lv, 2010. gada 10. decembris.
- ↑ «Miris bijušais padomju disidents Iļja Ripss». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2024. gada 20. jūlijs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Pašaizdedzināšanās pie Brīvības pieminekļa. Iļja Ripss pēc pusgadsimta. Latvijas Sabiedriskais medijs
- The Bible Code BBC Two, 20 November 2003.
- Degošais (2016) rež. Jānis Putniņš