IUPAC nomenklatūra

Sistemātiska nomenklatūra ir 1892.gadā Ženēvā starptautiskajā ķīmiķu kongresā pieņemts noteikumu kopums, kas paredz ķīmisko vielu nosaukumu veidošanu. Starptautiskā teorētiskās un praktiskas ķīmijas savienība IUPAC šo starptautisko nomenklatūru ir pilnveidojusi, un nu tā pazīstama kā IUPAC nomenklatūra.

Nosaukuma veidošana

Katras vielas nosaukumā ir trīs daļas:
Priedēklis — sakne — izskaņa
Sakni veido atbilstoši oglekļa atomu skaitam organiskās vielas molekulā:

• C₁ — met
• C₂ — et
• C₃ — prop
• C₄ — but
• C₅ — pent
• C₆ — heks
• C₇ — hept
• C₈ — okt
• C₉ — non
• C₁₀ — dek

Izskaņa norāda, ka molekulām ir noteikta veida saites:

• Vienkāršās saites — -āns --alkāni
• Divkāršā saite — -ēns --alkēni
• Trīskāršā saite — -īns --alkīns

Priedēkli izmanto, lai nosauktu sarežģītākus savienojumus, kuru molekulas ir arī vēl citi atomi vai atomu grupas.