Industriālā mūzika
Industriālā mūzika ir eksperimentāls ar elektronisko mūziku saistīts mūzikas žanrs, kas radies 1970. gadu vidū. Par industriālās mūzikas aizsākumu parasti uzskata ierakstu kompānijas Industrial Records nodibināšanas laiku un grupas Throbbing Gristle izveidošanos.
| Industriālā mūzika | |
|---|---|
| Stila izcelsme | musique concrète, fluksus kustība, performances māksla, elektroniskā mākslas mūzika, krautroks, trokšņu mūzika, postpankroks |
| Kultūras izcelsme | 1970. gadu vidus. Apvienotā Karaliste, Vācija, Kanāda, ASV |
| Tipiski instrumenti |
sintezators, bungu mašīna, kasešu cilpas, bungas, ģitāra, nemuzikāli priekšmeti, modificēti elektroniskie mūzikas instrumenti, vēlāk arī sekvanceris, sempleris, taustiņinstrumenti |
| Popularitāte | Ļoti maza, neliels popularitātes kāpums kopš 1990.gadu sākuma. |
| Atvasinātas formas | Aggrotech - Ambientā industriālā mūzika - Industriālā deju mūzika - Elektroindustriālā mūzika - Gličs - Industriālais metāls - Industrial percussion - Industriālais roks - Inteliģentā deju mūzika - Martial industrial |
| Citas tēmas | |
| Postindustriālā mūzika | |
Viens no industriālās mūzikas sākotnējiem mērķiem bija veidot antimūziku — protesta formu pret tajā laikā pieaugošo mūzikas komercialitāti, tādējādi laužot daudzas mūzikas pamatpazīmes. Sākotnējā industriālā mūzika bija avangarda mūzika, kurā tika izmantots liels daudzums tam laikam netradicionālu mūzikas instrumentu un skaņojumu, izmantojot tā laika elektroniskās mūzikas tehnoloģijas. Tematiski industriālā mūzika daļēji ietekmējās no tā laika pankroka radikālajām sociālpolitiskajām idejām un izteiksmes veida paņēmieniem, pievēršoties daudziem transgresīviem un provokatīviem tabu tematiem un veidojot šokējošas performances.[1]
Vēlāk 1980. gados industriālā mūzika mainījās: attīstījās vairāki apakšžanri un industriālā mūzika apvienojās ar dažādiem citiem mūzikas žanriem, radot, piemēram, industriālo deju mūziku, industriālo roku, neofolku un citus mūzikas žanrus (postindustriālā mūzika), lielākoties arī gandrīz pilnīgi zaudējot sākotnējo industriālās mūzikas skanējumu un koncepciju.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Simon Reynolds. Rip It Up and Start Again: Postpunk 1978–1984. Chapters 9: "Living for the Future: Cabaret Voltaire, The Human League and the Sheffield Scene"; 12: "Industrial Devolution: Throbbing Gristle's Music from the Death Factory"; and 25: "Conform to Deform: The Second-Wave Industrial Infiltrators". London: Faber and Faber, 2005.. ISBN 0571215696.. (angliski)
 | Šis ar mūzikas žanriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |