Itālijas lira

Itālijas lira (itāļu: lira italiana) bija naudas vienība, ko izmantoja Itālijā, Sanmarīno un Vatikānā pirms eiro ieviešanas 2002. gadā.

Liru kā norēķinu vienību izmantoja kopš 8. gadsimta, un pirmo reizi to Itālijā 1472. gadā izkaltēja Venēcijas Republika. Pēc tam to kaltēja lielākajā daļā Itālijas valstu līdz pat to apvienošanai. Liru kaltēja saskaņā ar dažādām monetārajām sistēmām, līdz Napoleona laika Itālijas karaliste 1806. gadā liru ieviesa kā oficiālu valūtu. Pēc Napoleona krišanas un Restaurācijas sākuma liru turpināja emitēt, jo īpaši valstis, kas izveidojās Risordžimento laikā un Itālijas liru padarīja par savu valūtu.

Kad 1861. gadā tika izveidota Itālijas karaliste, lira kļuva par tās oficiālo valūtu, turpinot savu vēsturi arī pēc Republikas proklamēšanas. Banknotes emitēja Itālijas Banka, bet monētas — Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija.

No visām valūtām Itālijas lira (kā arī Sanmarīno un Vatikāna liras) bija vislētākā pret eiro valūta pamatvienības vērtības izteiksmē. Maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro. Itālijas Banka 10 gadus nodrošināja iespēju mainīt liras pret eiro.

1000 liru, Marijas Montesori portrets
5000 liru, komponista Vinčenco Bellīni portrets
Zinātnieka Alesandro Voltas portrets

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Itālijas lira.