Japāņu rakstība ir rakstība, kuru lieto, rakstot tekstu japāņu valodā. Ir divi fonētiski alfabēti (hiragana un katakana), kā arī logogrāfiskā sistēma kandži (漢字), kura ir savulaik aizgūta no Ķīnas. Svešvārdus pieraksta, lietojot katakanas fonētisko alfabētu, bet latīņu burtus reti lieto saīsinājumos (piemēram NATO) un kā dizaina elementu. Visus japāņu valodas vārdus ir iespējams pierakstīt kanā.

Japāņu valodas pierakstu ar latīņu alfabēta burtiem sauc par romadži (ローマ字). Pastāv vairākas transkripcijas shēmas no kanas uz latīņu alfabēta burtiem. Pazīstamākā no tām ir Hepberna transkripcija (angļu: Hepburn romanization). Tā sākotnēji tika izveidota, lai varētu izveidot angļu—japāņu vārdnīcu. Šī shēma tiek plaši pielietota, tai skaitā daudzos latviešu valodā pieejamos rakstos par šo[nepieciešama atsauce] tematu. Šajā rakstā arī tiek lietota šī shēma. Vēl eksistē arī kunreišiki (訓令式) shēma. Tā bija paredzēta Japānas iekšējai lietošanai. Galvenā atšķirība ir tā, ka shi, chi un tsu pieraksta attiecīgi kā si, ti un tu. Garos patskaņus apzīmē ar garumzīmēm (ā, ī, ū, ē un ō).

Eksistē arī transkripcijas uz kirilicu un citām rakstības sistēmām.

Ar tiem parasti pieraksta lietvārdus un darbības vārdu saknes. Jebkuru japāņu valodas vārdu var pierakstīt kanā, lielākajai daļa vārdu ir arī kanji forma, bet ne visiem. Vienai un tai pašai izrunai (kas atbilst vienam un tam pašam kanas pierakstam (ar nelieliem izņēmumiem)) var būt liels daudzums nozīmju, kuras atbilst dažādiem hieroglifiem. Hieroglifus lieto, lai nebūtu tik daudz jāpaļaujas uz kontekstu, lai noteiktu, kas ir domāts. Hieroglifiem bieži vien ir iespējamas vairākas izrunas, parasti tās ir atkarīgas no konteksta. Izšķir ķīniešu izcelsmes izrunas (on yomi)(音読み)un japāņu izcelsmes izrunas (kun yomi)(訓読み). Vārdos, kas satur vairākus hieroglifus pēc kārtas, parasti lieto on yomi, vārdos, kas satur vienu pašu hieroglifu vai hieroglifu un kanu, parasti lieto kun yomi. Ir iespējami arī izņēmumi. Lai norādītu paredzēto izrunu, dažkārt lieto furiganu, tas ir — kana virs hieroglifiem. Kaut ko līdzīgu lieto arī ķīniešu valodā, tikai tur parasti lieto latīņu alfabēta burtus (pinyin).

Piemēram, vārdu "es" var pierakstīt: kandži (私), hiraganā (わたし), katakanā (ワタシ) vai romadži (watashi).

Kana (仮名) ir japāņu zilbju alfabēti. Ir katakana (カタカナ) (stūraināki burti) un hiragana (ひらがな) (noapaļotāki burti). Katrs simbols apzīmē zilbi, patskani vai "n" līdzskani.

Pamatraksts: Hiragana

Hiraganā parasti pieraksta japāņu valodas vārdus, vārdu galotnes (pie hieroglifiem) un palīgvārdus.

Pamatraksts: Katakana

Katakanā parasti pieraksta svešvārdus un vārdus kurus jāizceļ.

Japāņu valodas transkripcija

labot šo sadaļu

Romanizācija

labot šo sadaļu

Pastāv vairākas japāņu valodas romanizācijas sistēmas, starptautiski visbiežāk lietotā ir Hepberna romanizācija.

Kirilizācija

labot šo sadaļu

Galvenā šīs transliterācijas nozīme ir tā, ka lielākā daļa japāņu valodas vārdu un ģeogrāfisko nosaukumu latviešu valodā ir nonākuši caur krievu valodu, kur lieto šo sistēmu.[nepieciešama atsauce]

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
Note 2