Jehovas liecinieki

Jehovas liecinieki, Bībeles pētnieki (angļu: Bible Students), arī Sargtorņa biedrība, ir no protestantisma atšķēlusies denominācija. Dibināta 1874. gadā Pensilvānijā, ASV. Dibinātājs ir Čārlzs T. Rasels (1852—1916).

Pašnosaukums „Jehovas liecinieki“ pieņemts 1931. gadā, atvasinot to no Bībeles, pravieša Jesajas grāmatas: „Jūs esat mani liecinieki — saka Tas Kungs…“.

Pēc pašu Jehovas liecinieku datiem, 2019. gadā pasaulē bija reģistrēti 8 683 117 Jehovas liecinieki. Virknē valstu, lielākoties autoritārās vai totalitārās, — piemēram, Ķīnā, Saūda Arābijā, Irānā, Irākā — Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta.

Koncepcijas pamatatšķirības

Jehovas liecinieki uzskata sevi par tiem, kuri atgriezušies pie Bībeles pirmsākumiem, atmetot vēlāku laiku izpratnes uzslāņojumus. Dievu sauc vārdā Jehova, jo Vecajā derībā šis Dieva personvārds ticis lietots ap 7000 reižu, bet mūsdienās daudzos tulkojumos pārsvarā aizstāts ar titulu "Kungs". Noliedz Trīsvienības koncepciju. Jēzu Kristu atzīst par Jehovas dēlu, otro personu Visumā, cilvēces grēku izpircēju, kurš tomēr ir autonoms no Jehovas. Svētais Gars ir Jehovas darbīgais spēks, enerģija darbībā, nevis persona. Bībeles tekstus izprot burtiski, izņemot vietas, kur konteksts apstiprina, ka izteikumi ir simboliski un tie ir jāpēta dziļāk. Jehovas liecinieki uzskata, ka pašreizējo pasauli pārvalda Sātans, kurš ietekmē un morāli degradē cilvēkus. Viņi tic, ka saskaņā ar Bībeles solījumu drīzā nākotnē uz Zemes tiks izveidota paradīze, kur daudz miljonu Dievam paklausīgu cilvēku varēs dzīvot mūžīgi, bet ļauna darītājus Dievs iznīcinās (Psalmi 37:9—11, 29).

Jehovas lieciniekiem nav algotas garīdzniecības; draudzes vadītāji visus pienākumus veic brīvprātīgi, bez maksas.

Vēsture

Čārlzs Teizs Rasels (nācis no izteikti reliģiozas kalvinistu draudzes) jau pirms organizācijas dibināšanas nāca klajā ar informāciju, ka Jēzus esot atgriezies nevis fiziski, bet gan garīgi. Paziņojis, ka 1914. gadā Jēzus sāks savu valdīšanu debesīs un ka nākotnē uz zemes ir apsolīta paradīze un jau drīzumā gaidāms Armagedons jeb pēdējā kauja starp Dieva un Sātana spēkiem. Jēzus Kristus vadībā šajā kaujā tiks iznīcināti visi Dieva ienaidnieki. Pēc Armagedona nāks „tūkstošgadu valsts”, kur valdīs Jēzus Kristus un 144 000 ar garu izredzēto Kristus sekotāju debesīs, bet daudzi miljoni citu cilvēku, kas ir paklausīgi Dievam, dzīvos mūžīgi un laimīgi uz zemes.

1879. gadā Rasels sāka izdot žurnālu The Zion’s Watch Tower and Herald of Christ’s Presence (šobrīd Watchtower Announcing Jehovah's Kingdom, latv. Sargtornis). Par nākamo „Sargtorņa biedrības” vadītāju kļuva Džozefs Franklins Raterfords (Joseph Franklin Rutherford, 1869—1942). Ruterfords izdarīja nelielas izmaiņas reliģiskajā koncepcijā, piemēram, precīzāk paskaidroja dažus Bībeles pravietojumus. Uzsāktajai kampaņai „Miljoni pašlaik dzīvojošo nemirs” bija lieli panākumi. Raterfords solīja Kristus tūkstošgadīgās valstības iestāšanos 1925. gadā, un daudzi cilvēki tādēļ pievienojās Jehovas lieciniekiem. Kad prognoze nepiepildījās, liels skaits izstājās, tomēr arī pēc neapmierināto izstāšanās Jehovas lieciniekiem bija vairāk biedru nekā pirms tam.

1931. gadā Raterforda grupa paziņoja, ka turpmāk viņi vairs nav vienkārši Bībeles pētnieki, bet gan Jehovas liecinieki. (Jaunais nosaukums tika pamatots uz Bībeles Jesajas grāmatu, 43. nodaļas 10. līdz 13. pantu.) Atšķelšanās rezultātā citas Bībeles pētnieku grupas saglabājās, bet ar laiku kļuva maz pamanāmas. 1942. gadā Raterfords nomira. Par viņa pēcteci kļuva Neitans Homers Nors (Nathan Homer Knorr, 1905—1977)

1942. gadā tika izveidota teokrātiska draudzes locekļu izglītības sistēma, lai visi draudžu locekļi apgūtu lokālos apmācību kursu un vēl piedalītos individuālās mācībās. Pēc papildu izglītības saņemšanas jau 1943. gadā sāka vēl aktīvāku misionēšanas programmu no mājas uz māju. 1946. gadā kongresa dalībniekus iepazīstināja ar izdevuma Erwachet (Atmostieties!) pirmo numuru.

1945. gadā savos izdevumos izteica uz Bībeli balstītus argumentus, kādēļ Jehovas lieciniekiem nebūtu pareizi pārliet asinis (Apustuļu darbi 15:28, 29; 3. Mozus 17:13,14.) Vēlāk tam tika atrasts arī medicīnisks pamatojums, piemēram, asins pārliešanas rezultātā ievērojams procents cilvēku saslima ar hepatītu, AIDS un citām nopietnām slimībām. Tāpēc mūsdienās miljoniem cilvēku, kas pat nav Jehovas liecinieki, priekšroku dod bezasins ķirurģijai, kas ir attīstīta daļā valstu.

1976. gadā Nors nomira, un par viņa pēcteci kļuva Frederiks Viljams Francs (Frederick William Franz, 1893—1992). 1977. gadā 216 valstīs bija apmēram 2 223 000 Jehovas liecinieku, bet kopējais ikgadējā Jēzus nāves atceres vakara apmeklētāju skaits visā pasaulē pārsniedza 5 100 000. 1982. gadā iznāk grāmata Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes (grāmatas metiens pārsniedza 220 000 000 vairāk nekā 125 valodās). Frederiks Viljams nomira 1992. gadā 99 gadu vecumā. Par viņa pēcteci kļuva Miltons G. Henšels. Viņš bija Sargtorņa biedrības piektais prezidents. 2005. gadā tika izdota grāmata „Ko patiesībā māca Bībele?”, un pašlaik tā ir galvenais palīglīdzeklis, vadot bezmaksas Bībeles nodarbības ar interesentiem.

Kaut arī Jehovas liecinieku organizācijā juridisku apsvērumu dēļ ir prezidenti, reliģiskās organizācijas darbību nevada viens cilvēks, bet pieredzējušu kristiešu grupa, kuru sauc par Vadošo padomi. Šāda kārtība bija kristiešiem arī 1. gadsimtā (skatīt Apustuļu darbus 15. nodaļu).

2012. gadā Latvijā aktīvo Jehovas liecinieku skaits bija 2400, bet viņu reliģiskās sapulces apmeklēja ap 4000 cilvēku. Jehovas liecinieku sapulču nami jeb „valstības zāles” jau bija visās Latvijas lielākajās pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Jelgavā, Jēkabpilī, Valmierā, Cēsīs un Tukumā).

2021. gadā Jehovas liecinieku galvenais periodiskais izdevums Sargtornis (Watchtower) tiek izdots jau 93 281 789 eksemplāru metienā 441 valodā. Šī žurnāla tirāžas un valodu skaits jau vairākus gadus pārsniedz jebkuru citu izdoto žurnālu pasaulē. Tuvākais izdevums tirāžas un valodu skaita ziņā ir arī Jehovas liecinieku izdotais žurnāls Atmostieties! (Awake!), kura metiens 2021. gada sākumā bija 93 354 000 eksemplāru 224 valodā. 2020. gadā Covid-19 pandēmijas laikā Jehovas liecinieki pārstāja izplatīt žurnālus, apmeklējot cilvēkus pa mājām un uzrunājot tos uz ielām, bet nosūtīja interesentiem žurnālus iespiestā formā pa pastu vai elektroniskā formā e-pastā. Tāpēc žurnālu tirāža tiek samazināta. Jehovas liecinieki publicē arī citus izdevumus (bukletus un brošūras), kas tiek tulkoti vairāk nekā 1030 valodās.

Struktūra un sadzīves normas

Jehovas lieciniekus centralizēti un teokrātiski vada pieredzējušu kristiešu grupa, kuru sauc par Vadošo padomi. Vadošā padomē kalpo 7 līdz 13 cilvēku, kuru atrašanās vieta ir Vorvika, ASV (agrāk Vadošā padome atradās Bruklinā). Vieta no kuras tiek vadīta Jehovas liecinieku darbība attiecīgajā valstī vai teritorijā tiek saukta par Bēteli (tulkojumā "Dieva nams"). Vasarās notiek trīs dienu kongresi, rudenī un pavasarī vienas dienas kongresi.

Katrs Jehovas liecinieks pieder pie draudzes, kurā apvienotas vidēji 60—70 personas (atkarībā no tā, cik daudz cilvēku attiecīgajā vietā vēlas apmeklēt sapulces). Šo sanāksmju dalībnieki paši uztur kārtībā savu valstības zāli un sedz visus ar to saistītos izdevumus. Draudzes darbību vada draudzes vecākie. Viņu pienākumos ietilps vadīt sapulces un rūpēties par draudzes locekļu garīgumu. Rajona pārraugs uzrauga vairāku (ap 20) draudžu darbību, apmeklējot katru no tām 2 reizes gadā. Draudžu vecākajiem palīdz draudžu kalpotāji, kuru pienākumos ietilpst tehniskas dabas jautājumu kārtošana. Paralēli laicīgajam darbam un sludinātāja pienākumiem, Jehovas liecinieki katru nedēļu apmeklē 2 sapulces, kas katra sastāv no 2—3 daļām 30—60 minūšu garumā. Dažas sapulces tiek organizētas kā lekcijas. Citas ir organizētas kā apspriedes vai nodarbības ar auditorijas piedalīšanos. Sapulču galvenais mērķis — mācīties Bībeli. Šajās sapulcēs māca arī pilnveidot oratora prasmes un uzrunāt cilvēkus. Katram draudzē ir jāveic savs noteikts pienākums.

Jehovas liecinieku ģimenes ideālā ir patriarhālas. Vīrs ir ģimenes galva, bet vīra galva ir Jēzus Kristus. Saskaņā ar Kolosiešiem 3:19 vīri tiek aicināti mīlēt savas sievas un rūpēties par viņām. Draudžu locekļi literatūrā un sapulcēs tiek brīdināti par to, cik slikti laulību var ietekmēt precības ar cilvēku, kas nav Jehovas liecinieks. Draudzē sievietēm netiek uzticēti atbildīgi pienākumi, taču viņas tiek uzskatītas par pilntiesīgām draudzes loceklēm, kurām tāpat ir jāpiedalās sludināšanā. Viņām, tāpat kā vīriešiem, ir uzticēts vadīt Bībeles nodarbības ar interesentiem. Par galveno attiecībās ar ģimenes locekļiem, draudzes locekļiem un citiem cilvēkiem tiek uzskatīta savstarpēja cieņa un mīlestība.

Kopš 20. gadsimta 20. gadiem Jehovas liecinieki nesvin tādus svētkus kā Lieldienas, Vasarsvētkus, Ziemassvētkus, kā arī valsts svētkus, dzimšanas dienas un vārda dienas, jo uzskata, ka tajos tiek godināti cilvēki, nevis Jehova, kā arī, viņuprāt, šo svētku izcelsme ir pagāniska. Taču Jehovas lieciniekiem nav aizliegts izklaidēties un atpūsties, ja vien tas saskan ar Bībelē noteiktajām normām. Jehovas liecinieki neatbalsta donoru kustību un neatzīst asinis pārliešanu ķirurģisku operāciju vai nelaimes gadījumu laikā, taču tas nenozīmē, ka viņi nerūpējās par savu dzīvību un veselību, vai arī nemīl savus tuvākos. Viņi labprāt izmanto bezasins ārstēšanas un ķirurģijas metodes. Jehovas liecinieki nedien armijā un neizmanto ieročus. To visu viņi pamato Bībelē, atsaucoties uz cieņu pret dzīvību (5. Mozus 5:17, 1.Jāņa 3:15, 1. Jāņa 3:11-12). Neatbalsta arī abortus (Psalms 127:3).

Jehovas liecinieki uzskata, ka katram cilvēkam ir tiesības uz gribas brīvību un iespēja izvēlēties savu dzīves ceļu, taču ja kristīts draudzes loceklis pārkāpj Bībeles normas un to nenožēlo, tad viņš tiek izslēgts no draudzes, lai saglabātu tās "tīrību".

Jehovas lieciniekiem nav nekādu baznīcas nodevu, tikai brīvprātīgi ziedojumi, kurus draudzes locekļi pirms vai pēc sapulces var iemest ziedojumu kastītē. Literatūra, kuru sludinātāji izplata bezmaksas, tiek iespiesta pateicoties šiem ziedojumiem un citiem ziedojumiem, kurus dažkārt dod par literatūru pateicīgie cilvēki.

Grāmatas par Jehovas lieciniekiem Latvijā

2008. gadā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti, iznākusi reliģiju pētnieka Nikandra Gilla grāmata "Jehovas liecinieki". Monogrāfija ir sagatavota Valsts pētījumu programmas Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru ietvaros.

Šis darbs iznācis grāmatu sērijas Reliģiskā dzīve Latvijā ietvaros un tas uzsāk iepazīstināt lasītājus ar daudzveidīgajām konfesijām Latvijā un to denominācijām, arī mazskaitlīgajiem un ne visai ierastajiem reliģiskajiem novirzieniem.

Bibliogrāfija

• Mandau Luīze. Vai Dievi ir tādi? — Rīga, Preses nams, 1998.
• LR Tieslietu ministrijas Kriminoloģisko pētījumu centrs, Latvijas Neatkarīgo Kriminologu asociācija. “Netradicionālās reliģiskās kustības un sektas: socioloģiskie un kriminoloģiskie aspekti” — Rīga, 1998.
• Kerns Herberts. Kā atbildēt ... Jehovas lieciniekiem. — Rīga, Svētdienas Rīts, 1991.

Ārējās saites

• Jehovas liecinieku oficiālā mājas lapa (latviski)