Katas koks
Katas koks (Catha edulis, arī ēdamā kata) ir segsēkļu suga, kas ir izplatīta Somālijas pussalā un Arābijas pussalā. Šo reģionu sabiedrībā katas audzēšanai un košļāšanai ir sena vēsture. Pasaulē katas koku ikdienā lieto aptuveni 10 miljoni cilvēku.[1]
| Katas koks Catha edulis | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Rinda | Kokžņaudzēju rinda (Celastrales) |
| Dzimta | Kokžņaudzēju dzimta (Celastraceae) |
| Ģints | Catha |
| Suga | Katas koks (C. edulis) |
 Katas koks Vikikrātuvē | |
Katas koks satur psihoaktīvas vielas, tostarp katinonu, kas ir stimulants. Košļājot svaigas katas lapas, paaugstinās modrība, uzlabojas garastāvoklis un zūd apetīte.
Katas koka košļāšanas tradīcija nāk no Somālijas pussalas, kur to lietoja sociālos pasākumos jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. 15. gadsimtā tā izplatījās Arābijas pussalas dienvidu daļā. Pirmie eiropieši, kas pētīja izplatības reģionus, uzskatīja, ka katas iedarbība līdzinās zaļajai tējai, tomēr 1970. gados atklājās, ka farmakoloģiskā aktivitāte ir atšķirīga, un tā ir līdzīga amfetamīnu klases vielām.
1980. gadā Pasaules Veselības organizācija to klasificēja kā augu, kas var izraisīt vieglu vai vidēji smagu psiholoģisku atkarību (mazāku kā alkohols un tabaka).[2] Kopš 1980. gadu beigām notiek aktīva tā kriminalizēšana pasaulē. Mūsdienās tas ir nelegāls ASV un vairumā Eiropas valstu.
Raksturojums
labot šo sadaļu
Katas koks ir lēni augošs koks vai krūms, kas izaug 1—3 metrus augsts (atkarīgs no reģiona un audzēšanas apstākļiem). Tam ir mūžzaļas lapas 5—10 cm garas un 1—4 cm platas. Ziedi ar mazi, ar piecām baltām ziedlapām. Auglis ir trīs nodalījumu pogaļa ar 1—3 sēklām.
Katas koks aug piecus gadus līdz sasniedz tā īsto augstumu. Katas kokam ir nepieciešams liels daudzums gaismas un ne sevišķi bieža laistīšana. Mēnesi pirms novākšanas katas koks parasti tiek laistīts daudz biežāk, lai padarītu tā lapas un stublājus mīkstus un valgus. Labs katas koks var tikt novākts četras reizes gadā, nodrošinot zemkopim ienākumu avotu uz visu gadu.
Lielākā katas koka ražotājvalsts ir Jemena, kur katu lieto 70—80% valsts iedzīvotāju,[3] kā arī aptuveni 40% ūdens apgādes valstī izmanto tās audzēšanai.[4]
Iedarbība
labot šo sadaļuKatas koku lieto, košļājot piauguša koka jaunos dzinumus un lapas. Iedarbība sākas pēc 15 minūtēm un ir līdzīga stiprai kafijai, izraisot vieglu eiforiju un jūtamu modrību.[5] Cilvēki kļūst ļoti runātīgi auga iedarbības laikā. Katas koks ir arī apetīti samazinošs līdzeklis. Tas iedarbības laikā spēj izsaukt māniju un hiperaktivitāti, līdzīgi amfetamīnam.[6]
Galvenie blakusefekti katas koka lietošanai ir paplašinātas acu zīlītes, sirdsdarbības paātrināšanās un temperatūras paaugstināšanās. Ir iespējamas paģiras pēc lietošanas, kas izpaužas kā viegla depresija un aizkaitināmība.
Legalitāte
labot šo sadaļuKatas koka audzēšana un pārdošana ir nelegāla ASV un gandrīz visās Eiropas valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Francijā, Polijā, Nīderlandē, Latvijā un Lietuvā. Savukārt gandrīz visās Tuvo Austrumu un Austrumāfrikas valstīs tā ir legāla un ir nozīmīga vietējās kultūras sastāvdaļa.
|
| |
Vīrietis sagatavo katas lapas, gaidot ciemiņus vakara viesībām
|
Autobusa šoferis košļā katas lapas modrībai
|
Latvijas normatīvais regulējums
labot šo sadaļuKatas koks (Catha edulis) kopš 2009. gada ir iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos). Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumu, katas koka daudzums līdz 100 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 10 kilogramiem — par lielu.[7]
Par katas koka audzēšanu, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.[8] Ja tas tiek darīts realizācijas nolūkā, tad cietumsods var būt līdz 15 gadiem.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Haight-Ashbury Free Medical Clinic, Journal of psychoactive drugs, Volume 41, (Haight-Ashbury Publications: 2009), p.3. (angliski)
- ↑ Nutt D, King LA, Blakemore C (Marts 2007). "Development of a rational scale to assess the harm of drugs of potential misuse". Lancet 369 (9566): 1047–53. doi:10.1016/S0140-6736(07)60464-4. PMID 17382831. (angliski)
- ↑ Balint, Erica E.; Falkay, George; Balint, Gabor A. (2009). "Khat: a Controversial Plant". Wiener Klinische Wochenschrift (Springer) 121 (19-20): 604–614. doi:10.1007/s00508-009-1259-7.(angliski)
- ↑ Tim Marshall. «Sky News report on Yemen's Qat». Sky News, 2010. gada 15. janvāris. Skatīts: 2010. gada 4. aprīlis. (angliski)
- ↑ Al-Mugahed, Leen (2008). "Khat Chewing in Yemen: Turning over a New Leaf: Khat Chewing Is on the Rise in Yemen, Raising Concerns about the Health and Social Consequences". Bulletin of the World Health Organization 86 (10): 741–2. doi:10.2471/BLT.08.011008. PMC 2649518. PMID 18949206. Arhivēts no oriģināla 2018. gada 26. decembrī. Atjaunināts: 9 January 2014. (angliski)
- ↑ Peter, Kalix (1983), "The Pharmacology of Khat and of the Khat Alkaloid Cathinone", in Randrianame, M.; Szendrei, K.; Tongue, A., The Health and Socioeconomic Aspects of Khat Use, Lausanne, Switzerland: Intl. Council on Drug and Addictions, pp. 140–143 (angliski)
- ↑ «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību». Likumi.lv. Skatīts: 2012. gada 27. februārī.
- ↑ 8,0 8,1 Krimināllikums Arhivēts 2011. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē., likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Katas koks.
- «Erowid.com informācija» (angliski).
- «Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra ziņojums» (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 3. martā.