Ketamīns
Ketamīns ir disociatīva viela, ko izmanto kā anestēzijas līdzekli cilvēku un veterinārajā medicīnā. Mazos daudzumos tas tiek izmantots arī kā antidepresants un pretsāpju līdzeklis. Daudz tiek lietots arī ārpus medicīniskās vides un izklaidējošos nolūkos.
| Ketamīns | |
|---|---|
  Ketamīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| CAS numurs | 6740-88-1 |
| Ķīmiskā formula | C13H16CINO |
| Molmasa | 237,725 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 262 °C |
Atšķirībā no citiem vispārējās anestēzijas līdzekļiem, ketamīns nav CNS depresants, bet pieder halucinogēnu klasei.
Pirmoreiz sintezēts 1962. gadā, meklējot drošāku alternatīvu fenciklidīnam. Iekļauts Pasaules Veselības organizācijas pamatmedikamentu sarakstā.[1]
Etimoloģija
labot šo sadaļuKetamīna medikamenti tiek izplatīti ar dažādiem nosaukumiem, visbiežāk Kalipsol, Ketaject, Ketalar, Ketanest, Ketaset, Ketolar un Vetalar.[2] Kā ielu narkotikai ketamīnam var būt arī dažādi slenga nosaukumi, tai skaitā Ket, Special K, Kitties, K2, Vitamin K.[2]
Pielietojums medicīnā
labot šo sadaļu
- Veterinārajā medicīnā izmanto kā anestēzijas līdzeklis maziem dzīvniekiem, piemēram, kaķiem, suņiem, trušiem uz žurkām.
- Cilvēku medicīnā ketamīnu izmanto:
- Ārkārtas ķirurģiskajās procedūrās kara apstākļos.
- Pediatrijā kopā ar muskuļu atslābinošiem lidzekļiem maznozīmīgām procedūrām.
- Kā anestēzijas palīglīdzekli pieaugušo ķirurģiskajās operācijās.
- Pēcoperācijas sāpju mazināšanā.
- depresijas, alkohola un heroīna atkarības ārstēšanā.
Ketamīna iedarbība ir īslaicīga un tā parasti ilgst ne vairāk kā 2 stundas.[3] Ketamīns neizraisa atkarību.[2]
Pielietojums izklaidējošos nolūkos
labot šo sadaļuPārsvarā ketamīns patvaļīgi tiek lietots kā meditatīvs līdzeklis, psihoterapijas aģents, bet ketamīnu mēdz izmantot arī aktīvai izklaidei naktsklubos un dažādās izklaides vietās. Ketamīns tiek izplatīts šķīduma un pulvera formā. To parasti lieto ievadot organismā intramuskulāri (injicējot) vai intranazāli (šņaucot). Vidējā ketamīna deva svārstās no 10 mg līdz 350 mg un ir atkarīga no cilvēka ķermeņa svara un ievadīšanas veida.
Vielu izklaidējošos nolūkos paraksti lieto, lai gūtu šādus efektus: eiforija, halucinācijas, ārpusķermeņa pieredze, analgēzija, spēcīga depersonalizācija un derealizācija. Apkārtējā pasaule sadalās fragmentos, lietotājs vairs neizjūt savu ķermeni, zaudē uztveri par realitāti un apkārtējo vidi. Prāts atdalās no ķermeņa, saplūst ar vīzijām un apkārtējo pasauli, tiek zaudēta/mainīta arī laika uztvere. Ketamīna izraisītais apziņas stāvoklis tiek saukts par K-hole.[4]
Galvenās blakusparādības
labot šo sadaļu- spēcīgas bailes un apjukums
- reibonis, nelabums un vemšana
- līdzsvara traucējumi
- sirdsdarbības traucējumi, kas kļūst intensīvāki lielākās devās vai kombinējot ketamīnu ar depresantiem
- psiholoģiska pieraduma risks
- Lietojot vielu ilgstoši
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «WHO Model List of Essential Medicines» (PDF). World Health Organization. 2005. gada marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-02-12. Skatīts: 2006-03-12.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Ketamīns Arhivēts 2012. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē., bongs.lv. Atjaunots: 2011. gada 27. septembrī.
- ↑ Giannini AJ, Loiselle RH, Giannini MC, Price WA (1985). "Phencyclidine and the dissociatives". Psychiatric Medicine 3 (3): 197–217. PMID 2893430. (angliski)
- ↑ Giannini AJ. Drug Abuse. Los Angeles : Health Information Press, 1999. 104. lpp. ISBN 1-885987-11-0. (angliski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ketamīns |
- Erowid informācija (angliski)