Konrāds Lorencs
Konrāds Cahariass Lorencs (vācu: Konrad Zacharias Lorenz; dzimis 1903. gada 7. oktobrī, miris 1989. gada 27. februārī) bija austriešu zoologs. Viens no mūsdienu etoloģijas dibinātājiem. Kopā ar Karlu fon Frišu un Nikolasu Tinbergenu 1973. gadā ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Pētījis zosu un kovārņu instinktus. Mūža pēdējos gados pievērsās arī cilvēka uzvedības pētījumiem.
| ||||||||||||||
|
Dzimis Vīnē pazīstama ortopēda Ādolfa Lorenca ģimenē. No 1922. gada studēja Kolumbijas Universitātē ASV, tomēr 1923. gadā atgriezās Vīnē un līdz 1928. gadam studēja Vīnes Universitātē. No 1928. līdz 1935. gadam tur strādāja arī par pasniedzēju. 1936. gadā satika vēlāko ilggadējo domubiedru Nikolasu Tinbergenu, ar kuru kopā pievērsās putnu instinktu pētījumiem. 1938. gadā iestājās NSDAP un publiski atbalstīja nacismu un rasu higiēnu. 1940. gadā kļuva par Kēnigsbergas Universitātes psiholoģijas profesoru. 1941. gadā tika iesaukts vērmahtā. No 1942. līdz 1948. gadam pavadīja padomju gūstā. Pēc kara atgriezās Vācijā un strādāja Maksa Planka institūtā. Miris 1989. gadā.
Konrāds Lorencs sarakstījis vairākas populārzinātniskas grāmatas. No tām latviski izdotas:
- "Cilvēks atklāj suni". Rīga : Zinātne, 1976.
- "Cilvēks atklāj suni". Rīga : Zvaigzne ABC, 2003. ISBN 9984-22-746-4
- "Viņš runāja ar zvēriem, putniem un zivīm". Rīga : Zvaigzne ABC, 2003. ISBN 9984-22-819-3
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konrāds Lorencs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Konrāds Lorencs Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Priekštecis: Džeralds Edelmans Rodnijs Porters |
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā 1973 kopā ar Karlu fon Frišu un Nikolasu Tinbergenu |
Pēctecis: Albērs Klods Kristiāns de Dīvs Džordžs Palade |