Korejiešu popmūzika

Dienvidkorejā radies mūzikas žanrs

Korejiešu popmūzika jeb saīsinājumā korejiešu pops (angļu: K-pop, saīsinājumā no Korean pop[1][2]; korejiešu: 케이팝) ir popmūzikas žanrs, kas radies Dienvidkorejā. Korejiešu popmūzikai ir ļoti plašs žanru iezīmju spektrs, sākot no deju mūzikas un elektroniskās popmūzikas līdz ritmblūzam un hiphopam. Turklāt tas ir ne tikai mūzikas žanrs, bet arī subkultūra, kas populāra jauniešu vidū visā pasaulē.

Korejiešu popmūzika
Stila izcelsme korejiešu mūzika, eksperimentālā mūzika, popmūzika, gospelis, ritmblūzs, hiphops, džezs, mūsdienu tautas mūzika, klasiskā mūzika, kantrimūzika, rokmūzika, regejs, elektroniskā deju mūzika
Kultūras izcelsme 1990. gadu sākumā Dienvidkorejā
Tipiski instrumenti balss, bungu mašīna, basģitāra, taustiņinstrumenti, klavieres, semplers, sekvenceris, sintezators, vokoders
Popularitāte Āzijā, Eiropā, Amerikā
Citas tēmas
japāņu popmūzika
Korejiešu popmūzkas grupa Gugudan

Pirmais korejiešu popmūzikas izpildītājs, kam izdevās iegūt vispasaules slavu, bija dziedātājs un reperis PSY, kura dziesmas Gangnam Style videoklips 2012. gadā saņēma MTV Eiropas mūzikas balvu kā labākais videoklips[3] un 2012. gada beigās ar 805 miljoniem skatījumu kļuva par skatītāko videoklipu YouTube vietnē.[4][5] 2020. gada septembrī šim videoklipam YouTube vietnē bija 3,8 miljardi skatījumu.

Populāri mākslinieki

labot šo sadaļu
  • SHINee
  • 'BTS
  • Big Bang
  • PSY
  • Blackpink
  • EXO
  • 2NE1
  • Girls' Generation
  • GOT7
  • Twice
  • Seventeen
  • Monsta X
  • Red Velvet
  • CLC
  • Weki Meki
  • Momoland
  • Pristin
  • F(x)
  • JBJ
  • Super Junior
  • T-ara
  • TVXQ
  • Wonder Girls
  • K.A.R.D
  • (G)I-dle
  • NCT
  • VIXX
  • NU'EST
  • BTOB
  • Sunmi
  • IU
  • Hyuna
  • Super M
  • Ateez
  • X1
  • UP10TION
  • 1THE9
  • Victon
  • Stray Kids
  • I.O.I
  • Wanna One
  • IZ*ONE
  • Golden Child
  • The Boyz
  • Mamamoo
  • AB6IX
  • Pentagon
  • WOODZ
  • Chungha
  • TXT
  • Ive
  • NMIXX
  • P1harmony
  • Iz*One

Par korejiešu populārās mūzikas aizsākumu var uzskatīt amerikāņu misionāra Henrija Epencellera (Henry Appenzeller) darbību, kuras gaitā viņš skolās mācīja britu un amerikāņu dziesmas. Korejiski tās dēvēja par čanga, tām bija Rietumu melodijas un korejiešu vārdi. Japānas virskundzības laikā (1910—1945) korejieši ar šīm dziesmām izteicās pret japāņu īstenoto apspiešanu.

  1. Todd Joseph Miles Holden, Timothy J. Scrase. Medi@sia: Global Media/tion In and Out of Context (angļu valoda). Taylor & Francis, 2006. 144. lpp. ISBN 978-0-415-37155-1. Skatīts: 2013-10-02.
  2. Jan Laurens Hartong. Musical Terms Worldwide: A Companion for the Musical Explorer (angļu valoda). Semar Publishers, 2006. 15. lpp. ISBN 978-88-7778-090-4. Skatīts: 2013-10-02.
  3. «Nākotnē Eiropā dominēs Āzijas un Dienvidamerikas popmūzika». tvnet.lv. 2012. gada 13. novembris. Skatīts: 2013. gada 2. oktobrī.
  4. «Gangnam Style - visu laiku skatītākais YouTube video». tvnet.lv. 2012. gada 24. novembris. Skatīts: 2013. gada 2. oktobrī.
  5. «'Gangnam Style' kļūst par visu laiku skatītāko 'YouTube' video». Delfi. 2012. gada 24. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. Augustsss. Skatīts: 2013. gada 2. oktobrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
Note 1