Krāsa

Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana. Tā ir uztvere, kas ir dota cilvēkiem un to nodrošina acs smalkā uzbūve, kas piegādā smadzenēm dažādi filtrētu redzes analīzi (parasti trīs analīzes). Krāsu uztveri nosaka bioloģija (daži cilvēki jau piedzimstot redz krāsas citādāk vai neatšķir tās vispār; to sauc par daltonismu). Cilvēka acī ir trīs tipu vālītes, kas uztver atšķirīgu viļņu garumu gaismu (aptuveni sarkanu, zaļu un zilu).

Krāsa tēlotājā mākslā

Teorijā krāsai ir noteikts iedalījums. To iedala:

Hromatiskās krāsas (košās);
Ahromatiskās (neitrālās) krāsas.

Tās grupē shematiski krāsu apļos vai rindās.

Ahromātiskās ir baltā, melnā un pelēkā krāsa, hromatiskās - visas pārējās. Cilvēks spēj izšķirt 300 ahromatisko un desmitiem tūkstošu hromatisko krāsu toņu dažādās spilgtuma un piesātinātības kombinācijās. Taču visu krāsu bagātību veido 7 spektra krāsas: sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, tumši zila un violeta.

Krāsu redze

Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar sajūtu palīdzību, bet 90% ar redzes palīdzību. Apkārtesošos cilvēkus, priekšmetus, skatus var arī identificēt arī bez krāsas, to var izdarīt ar formas, kustības tekstūras, tumšā un gaišā palīdzību. Taču krāsas piedāvā daudz plašākas iespējas atšķirību noteikšanai. Pamatojoties uz kultūras antropologu pētījumiem, ir noskaidrots, ka krāsu redzes nav aptuveni 8% vīriešu un 0,5% sieviešu, somugru tautu starpā krāsu aklums ir sastopams vēl retāk.

Krāsu sajūtas

Lai sajustu krāsu, gaismas impulsam caur redzes aparātu ir jāsasniedz mūsu smadzeņu redzes centrs. Krāsas var iziet tieši no priekšmeta, kas izstaro gaismu, piemēram, saules vai mākslīgā gaismas avota, vai arī tā var atspīdēt no kāda priekšmeta, kas neizstaro gaismu, gan izspraukties cauri šiem objektiem. Acs tīklene uztver konkrētu gaismas impulsu un signālu vai impulsa veidā to pastiprina uz smadzenēm. Redzes aparāts ar kura palīdzību mums tiek nodota gaisma un tās krāsu īpašības, kam tas viss ir kārtībā ir vienāds. Cilvēka acs spēj atšķirt aptuveni 10 miljonu krāsu toņu. Tie visi rada fotoreceptoru, kas atrodas acs ābolā, savstarpējas darbības rezultātā. Vienādos impulsus mēs atkarībā no impulsa stipruma redzam baltu, pelēku un melnu, rodas aromātiskās krāsu sajūtas.

Krāsu uztveršana

Pamata zināšanas mēs uztveram ar redzes palīdzību, redzes aparāts visiem darbojas vienādi, bet sajūtu pasaule katram ir atšķirīga. Uztveršanas procesā garīgā izzināšana vienojas vienā veselā. Cilvēka acs jūtīgums attīstās un mainās dzīves laikā. Cilvēkam dzīves vecumā samazinās acs jūtīguma attiecība pret īsviļņa gaismu. Zilā un violetā krāsa maziem bērniem ir daudz spožāka, nekā pieaugušiem cilvēkiem.

Daži cilvēki spēj redzēt skaņas, burtus, skaitļus krāsainus, bet dažiem smaržas, garšas, sāpes arī spēj radīt krāsu izjūtu. To sauc par sinestēziju. Sinestēzija līdz galam vēl nav izpētīta, bet ir noskaidrots, ka tāda parādība tiešām ir. Sinestēzija visvairāk novērota maziem bērniem, daudz retāk pieaugušajiem. Lielākajai daļai cilvēku krāsas sajūtas nesajaucas, bet krāsas uz mums atstāj ietekmi gan domāšanā, gan dzīves pieredzē. Cilvēka redzeslauks ir diezgan plašs, tomēr visprecīzāko informāciju par objektu sniedz tā saucamais dzeltenais plankums.

Krāsu psiholoģija

Krāsu ietekme uz cilvēku tiek noteikta pēc aprakstītā pārdzīvojuma. Krāsa ietekmē mūsu fizioloģisko stāvokli - pulsa biežumu, asinsspiedienu, kustības ātrumu, hormonu daudzumu.

Sarkans

Sarkanā krāsa ir vispiesaistošākā no visām krāsām. Cilvēkiem šī krāsa rada uzmundrinošu enerģijas lādiņu. Interjerā sarkanā krāsa atdzīvina vidi, rada siltuma sajūtu, prot padarīt telpu elegantāku.

Monohromatiskā sarkanā gaismā paātrinās pulss, paaugstinās asinsspiediens, mainās elpošana un ir biežāk jāmirkšķina acis. Cukura daudzums asinīs palielinās, aktivizējas hormonālā darbība, palielinās muskuļu spēks, adrenalīns, asinsrite darbojas aktīvāk. Sarkanā krāsa tiek uzskatīta par visuzbudinošāko krāsu, padara dzīvespriecīgāku cilvēku, bet var arī padarīt agresīvu un nervozu.

Dzeltens

Visspilgtākā krāsa krāsu aplī. Mirdzoša un starojoša krāsa, bet tā nav viena no mīļākajām krāsām cilvēkiem. Dzeltenās krāsas toņu daudzveidība ir ierobežota.

Dzelteno krāsu interjerā izmanto reti. Interjerā priekšroku dod dzelteni krāsotiem griestiem, jo tie telpai piešķir siltuma un saulainuma sajūtu.

Šī krāsa iedarbojas uz kustību aktivitāti, tā piemērota garastāvokļa uzlabošanai, depresijas noņemšanai, ievieš optimismu un cerību cilvēkos.

Zils

Zilā krāsa ir visiemīļotākā cilvēku vidū. Tā saistās ar jūru, debesīm, cerībām.

Monohromatiskā zilā apgaismojumā pulss kļūst lēnāks, pazeminās asinsspiediens, muskuļu reakcija kļūst palēnināta, bet kustību precizitāte uzlabojas. Cilvēki ļoti labi jūtas zilo toņu telpās, jo tās simbolizē arī tīrību, kārtību. Zilā krāsa rada miera sajūtu, atslābina, nomierina, veicina ideju realizāciju.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krāsa.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Kas ir krāsa? — Kolms Kelehers (latviski). TED-Ed (2012. gada 18. decembris).
Kāpēc lietas ir nokrāsotas? Arhivēts 2010. gada 12. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Kāpēc inženieriem un zinātniekiem vajadzētu uztraukties par krāsu? (angliski)

Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.