Lēca

Lēca ir caurspīdīgs ķermenis ar divām gaismas starus lauzošām virsmām, kam vismaz viena no tām ir izliekta vai ieliekta (visbiežāk sfēriska, bet var būt arī cilindriska, paraboliska, toroidāla u.c.). Lēcas var būt izliektas vai ieliektas. Izliektām lēcām vidusdaļa ir biezāka nekā malas, ieliektām lēcām — otrādi. Izliekta lēca paralēlu gaismas staru kūli fokusē vienā punktā (fokusā), bet ieliektā — izkliedē. Dažādas vienkāršas vai saliktas lēcas ir svarīgākās dažādu optisko instrumentu (mikroskopu, fotoaparātu, teleskopu okulāru utt.) sastāvdaļas. Lēcas optiskās īpašības raksturo tās galvenā fokusa attālums.

Lēca.

Saistīti jēdzieni

Sfēriskās lēcas pēc to ģeometriskās formas iedala izliektās un ieliektās. Izliektās lēcas darbojas kā savācējlēcas, bet ieliektās lēcas — kā izkliedētājlēcas.

Plānai sfēriskai lēcai fokusa attālumu $F\!$, priekšmeta attālumu līdz lēcai $d\!$ un attēla attālumu $f\!$ līdz lēcai saista lēcas formula

$D={\frac {1}{F}}={\frac {1}{d}}+{\frac {1}{f}}$

Lēcas staru lauztspēju raksturo optiskais stiprums. Lēcai, kuras fokusa attālums ir $F\!$, optisko stiprumu nosaka pēc formulas

$D={\frac {1}{F}}$

Reālām lēcām piemīt attēla kropļojumi — aberācijas. Gaismas dispersija rada hromatisko aberāciju. Ja lēcas malās stari lūst stiprāk kā malās, tad novēro sfērisko aberāciju. Sfēriskā aberācija ir atkarīga no dažādiem faktoriem, galvenie starp tiem ir lēcas forma un tās materiāla refrakcijas (laušanas) indekss. Samazinoties refrakcijas indeksam samazinās arī sfēriskās aberācijas. Vismazākās sfēriskās aberācijas ir novērojamas plakani-izliektām lēcām stāvoklī ar izliekto pusi pret gaismas avotu.

Visizplatītākie acs optiskie defekti ir tuvredzība un tālredzība, ko novērš, acs priekšā novietojot lēcu.

Lai palielinātu redzes leņķi, izmanto optiskos instrumentus — lupu, mikroskopu vai tālskati. Debess objektus novēro ar teleskopiem.

Skatīt arī

• Kontaktlēca
• Mikroskops
• Optiskais stiprums
• Spogulis
• Stikls