Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos. Vēsturiski lejasvācu valoda attīstījusies no sensakšu valodas. Ģeogrāfiskā robeža starp lejasvācu un augšvācu valodu ir "Diseldorfa-Magdeburga-Frankfurte pie Oderas" līnija.[1] Viduslaikos lejasvācu valoda bija Hanzas savienības lingua franca. Lejasvācu valodā runāja daudzi vācbaltieši.
| Lejasvācu valoda Plattdüütsch | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Vācijas ziemeļos, Nīderlandē, Dānijā | |
| Pratēju skaits: | tiek lēsts ap 5 miljoniem | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Lejasvācu valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | nds | |
| ISO 639-3: | nds | |
 Vācijas ziemeļos un Nīderlandē | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Lejasvācu valodas attīstību iedala trijos posmos: sensakšu valoda (8.—11. gadsimts), viduslejasvācu jeb viduslejvācu valoda (12.—16. gadsimts) un jaunlejasvācu jeb jaunlejvācu valoda (no 16. gadsimta līdz mūsdienām).[1]
Sensakšu valoda uzskatāma par patstāvīgu valodu, kas drīzāk līdzīga holandiešu valodai, nevis (mūsdienu standarta vācu valodas priekštecei) augšvācu valodai, taču dažādu iemeslu dēļ tā tuvinājusies ar augšvācu valodu un mūsdienās kļuvusi drīzāk par dialektu.[1]
Iezīmes
labot šo sadaļuLejasvācu valodu neietekmēja tā saucamā augšvācu līdzskaņu pārvirze, tādējādi daudzi lejasvācu vārdi ir līdzīgāki to holandiešu (un arī angļu) analogiem, piemēram:
lejasvācu (holandiešu, angļu) līdzskaņi → augšvācu līdzskaņi
k → ch:
- lejasv., hol. ik — augšv. ich
- lejasv., hol. koken (angļu cook) — augšv. kochen
- lejasv., hol. maken, angļu make — augšv. machen
d → t:
- lejasv., hol. dag, angļu day ↔ augšv. Tag
taču d → d: (angļu valodā pārvirzījies uz th)
- lejasv. dat, Doorn, hol. dat, doorn (angļu that, thorn) ↔ augšv. das, Dorn
t → s:
- lejasv., hol. dat, wat, eten, angļu that, what, eat ↔ augšv. das, was, essen
t → z:
- lejasv. Tied, Timmer, hol. tijd, dialektā timmer, angļu tide, timber ↔ augšv. Zeit, Zimmer
t → tz:
- lejasv. sitten, hol. zitten, angļu sit ↔ augšv. sitzen
p → f:
- lejasv. slapen, slopen, hol. slapen, angļu sleep ↔ augšv. schlafen
- lejasv. Schipp, hol. schip, angļu ship ↔ augšv. Schiff
p → pf:
- lejasv. Peper, hol. peper, angļu pepper ↔ augšv. Pfeffer
v, w, f → b:
- lejasv. Wief, Wiewer, hol. wijf, wijven, angļu wife, wives ↔ augšv. Weib, Weiber
- lejasv. leev, leewer, hol., senangļu lief ↔ augšv. lieb, lieber
Ietekme uz latviešu valodu
labot šo sadaļuFonētikas un gramatikas ziņā uz latviešu valodu vislielāko iespaidu atstājušas Baltijas somu valodas, taču vārdu krājuma ziņā, iespējams, neviena valoda nav atstājusi tik lielu ietekmi kā lejasvācu.
Savā monogrāfijā Etimoloģijas vārdnīca Konstantīns Karulis cenšas identificēt precīzu avotu katram ģermānismam, attiecīgi, vai tie ir no lejasvācu, augšvācu vai holandiešu valodas.
Piemēram, latviešu saiklim "un" kā izcelsmi viņš min tieši lejasvācu un (sal. mūsdienu holandiešu en), kas viņaprāt izkonkurēja un aizstāja tajā laikā līdzāspastāvējušos augšvācu und un unde.[2]
Augšvācu dominances iemesli
labot šo sadaļuVairums autoru min Mārtiņa Lutera bībeles tulkojumu augšvācu valodā kā iemeslu augšvācu valodas dominancei un prestižam tajā laikā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «7. ĢERMĀŅU VALODAS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. februārī. Skatīts: 2013. gada 21. decembrī.
- ↑ Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 1992. ISBN 5401004117.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lejasvācu valoda.