Šis raksts ir par pilsētu Vācijā. Par pilsētu Slovēnijā skatīt rakstu Maribora.

Marburga (vācu: Marburg) ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes. Ievērojama ar savu viduslaiku arhitektūru un vienu no slavenākajām universitātēm Vācijā — Marburgas Universitāti.

Marburga
Pilsēta
Marburg
Marburga
Ģerbonis: Marburga
Ģerbonis
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Hesene
Pilsētas tiesības 1140
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 78 203
Mājaslapa http://www.marburg.de
Marburga Vikikrātuvē

Zināms, ka Marburga bijusi pilsēta jau 1140. gadā, kad tā bija Tīringenes markgrāfu īpašums. Par Marburgas aizgādni tiek uzskatīta Sv. Ungārijas Elizabete (Elisabeth von Thüringen, Szent Erzsébet), kura 1228. gadā izvēlējās Marburgu par savu rezidenci. No 1264. līdz 1605. gadam Marburga līdz ar Kaseli bija Hesenes galvaspilsēta. Marburga savu nozīmību zaudēja pēc Trīsdesmitgadu kara (1618-1648), kad pilsēta un tās apkārtne zaudēja divas trešdaļas no iedzīvotājiem.

1529. gadā Hesenes landgrāfs Filips I pilsētā nodibināja Marburgas Universitāti — pirmo protestantu universitāti pasaulē. Marburga ir viena no piecām klasiskajām Vācijas universitātēm (pārējās ir Freiburga, Getingene, Heidelberga un Tībingene). Sevišķi pazīstama Marburgas Universitāte ir teoloģijā, filozofijā un dabaszinātnēs.

18. gadsimtā, romantisma laikmetā, pilsētā darbojās brāļi Grimmi, daudzas pasakas tika savāktas tieši Marburgas apkārtnē, piemēram, Lānas pretējā krastā ir Švalmas apvidus (Schwalm), kurā jaunu meiteņu apģērba sastāvdaļa ir sarkana cepurīte.

1866. gadā pēc prūšu-austriešu kara Marburga kopā ar Heseni-Kaseli iekļāva Prūsijas Karalistes sastāvā.

No 1860. gadu beigām Marburgas Universitātē attīstījās neokantisma Marburgas skola (Hermanis Koens, Pauls Natorps, Ernsts Kasīrers un Rīgā dzimušais Nikolajs Hartmanis).

1934. gada 17. jūnijā vicekanclers Francs fon Pāpens (Franz von Papen) Marburgā teica Marburgas runu, kura bija pēdējā publiskā, oficiālā runa pret nacismu Vācijā pēc Hitlera nākšanas pie varas. 1945. gada aprīlī Marburgas Sv. Elizabetes katedrālē tika apglabāts Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs.

Pilsētas vārdā nosaukts Marburgas vīruss, kas atklāts 1967. gadā, kad ar to pilsētā inficējās 31 cilvēks.

Marburgā dzimuši:

  1. Q131220759; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 30. jūnijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
ELIZA 2
Note 1
os 1