Mazirbe
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Kolkas pagastā. Par citām jēdziena Mazirbe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mazirbe (lībiešu: Irē, Irāj, Piški Īra, vācu: Klein-Irben)[3][4] ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras (Irbes šauruma) krastā. Latvijas līvu kultūras centrs. Atrodas pie Mazirbes upes ietekas jūrā, ziemeļos no autoceļa P124 (Ventspils—Kolka) 22 km no pagasta centra Kolkas (attālums pa autoceļiem), 56,5 km no novada centra Talsiem un 174 km no Rīgas, ietilpst Slīteres nacionālā parka neitrālajā zonā. Daļa vēsturiskā Mazirbes ciema ap Mazirbes baznīcu mūsdienās ietilpst otrā Mazirbes ciemā, kas ietilpst Dundagas pagastā.
| Mazirbe lībiešu: Irāj, Irē, Piški Īra | |
|---|---|
| vidējciems | |
 Līvu kultūras centrs | |
  Mazirbe | |
| Koordinātas: 57°40′51″N 22°19′04″E / 57.68083°N 22.31778°EKoordinātas: 57°40′51″N 22°19′04″E / 57.68083°N 22.31778°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Talsu novads |
| Pagasts | Kolkas pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 2,62 km2 |
| Augstums | 4 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 79 |
| Pasta nodaļa | LV-3273 Mazirbe |
 Mazirbe Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuJau viduslaikos Irbe (Irben) pieminēta kā līvu zvejnieku un tirgotāju apmetne. Kurzemes bīskapijas sastāvā esošās Mazirbes un Lielirbes nosaukumi atrodami G. Merkatora (1512—1594) izdotajā Livonijas kartē.
1705. gadā no Sīkraga uz Mazirbi pārcēla mācītājmuižu, kas padarīja Mazirbi par vienu no Piltenes apgabala Dundagas draudzes novada centriem. Lielā mēra laikā 1710. gadā izmira lielākā daļa Mazirbes iedzīvotāju, ieskaitot vietējo luterāņu mācītāju.
Par piemiņu Lielā mēra upuriem Mazirbes mācītāja Pētersona laikā no 1711. līdz 1734. gadam trīs Mazirbes akmeņos iekala tekstu, tādēļ šos akmeņus nodēvēja par Mēra akmeņiem. No 1762. līdz 1770. gadam Irbes draudzes mācītājs bija Johans Gabriels Švemšuhs (1733—1803), vēlākais Jelgavas Academia Petrina teoloģijas profesors (1775—1798). No 1770. līdz 1811. gadam Irbes un Ģipkas draudzes mācītājs bija Frīdrihs Kristiāns Ludvigs (1735—1811), līvu-vācu vārdnīcas autors.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1818. gadā, 1834. gadā sākās uzvārdu došana arī Ventspils apriņķa zvejniekciemu iedzīvotājiem.
1852. gadā Mazirbē līvu valodas un kultūras pētījumus veica akadēmiķa A. J. Šēgrēna otrā ekspedīcija. 1860. gadā sākās burinieku būve gan Mazirbē, gan arī citos līvu zvejniekciemos (Mērsragā, Kaltenē, Rojā, Ģipkā, Vaidē, Saunagā, Pitragā, Košragā, Sīkragā, Jaunciemā, Lielirbē, Pizē, Lūžņā un Staldzenē). 1868. gadā uzcēla mūra Mazirbes luterāņu baznīcu, kas kalpoja kā dienas orientieris Irbes jūras šauruma kuģotājiem.
1880. gadā uzcēla Mazirbes pagastskolas jauno ēku, kur par skolotāju strādāja Heinrihs Jēkabsons. 1880./81. mācību gadā Mazirbes skolā mācījās 81 skolēns.
No 1893. līdz 1914. gadam darbojās Mazirbes jūrskola. Pirmā pasaules kara laikā, tuvojoties vācu armijai, 1915. gada 17. oktobrī militārā administrācija lika piekrastes zvejniekiem atstāt savas mājas un doties bēgļu gaitās uz Krieviju.
1916. gadā vācu karaspēka inženiertehniskās daļas uzbūvēja Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļu, kas no Ventspils caur Mazirbi un Dundagu gāja uz Talsiem un Stendi. 1923. gada 18. novembrī Mazirbes pastorātā iesvētīja līvu karogu. 1924. gada 24. jūnijā Mazirbē notika pirmie līvu dziesmu svētki. 1925. gadā agrākajās jūrskolas telpās atsāka darboties Mazirbes pamatskola. 1931. gadā atsākās dievkalpojumi līvu valodā.
1931. gadā Mazirbei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1933. gadā Mazirbē sāka iznākt mēnešraksts Līvli (redaktors Kārlis Stalte). 1939. gadā uzcēla Līvu tautas namu.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā slēdza līvu biedrību un Mazirbes Līvu tautas namu, pārtrauca līvu valodas mācīšanu skolā.
Pēc Otrā pasaules kara no 1945. līdz 1954. gadam Mazirbe bija Mazirbenieku ciema centrs. 1962. gadā slēdza satiksmi pa šaursliežu dzelzceļu.
1970. gadā likvidēja Mazirbes astoņgadīgo skolu un izveidoja internātpalīgskolu. Atmodas kustības laikā 1989. gadā Mazirbē svinēja Lībiešu tautas nama 50 gadu jubileju, iedibinot Lībiešu svētku tradīciju katru gadu augusta pirmajā sestdienā, notika pirmā līvu tematikai veltītā zinātniskā konference.
1994. gadā Mazirbē atklāja informācijas centru.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Satiksme
labot šo sadaļuKopš šaursliežu dzelzceļa slēgšanas 1962. gadā vienīgais sabiedriskais transports ir autobuss, ar kuru var nokļūt pagasta centrā Kolkā, Mērsragā, Rojā, Engurē, Jūrmalā un Rīgā.
Apskates vietas
labot šo sadaļu- Lībiešu tautas nams
- "Stūrīši" — lībiešu viesu nams un muzejs
- Laivu kapsēta
- Mazirbes pludmale
- Mazirbes luterāņu baznīca
- Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rekolekciju centrs Mazirbē
Cilvēki
labot šo sadaļu- Kārlis Stalte (1870—1947), lībiešu dzejnieks un kultūras darbinieks, Irbes draudzes ķesteris. Dzimis Mazirbes Ķesteros, bija viens no Līvõd Īt dibinātājiem (1923—1940), tās pirmais priekšsēdis, avīzes Līvli redaktors.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Mazirbi». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz (Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca)». www.keeleveeb.ee. Skatīts: 2023-07-30.
- ↑ «livonian.tech – Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca» (latviešu). Skatīts: 2023-07-30.
- ↑ OSP