Meņģeles pagasts
Meņģeles pagasts ir viena no Ogres novada teritoriālajām vienībām, Ogres upes krastos. Robežojas ar sava novada Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastiem, Madonas novada Sausnējas pagastu un Aizkraukles novada Bebru un Iršu pagastiem.
| Meņģeles pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Ogres novads |
| Centrs: | Meņģele |
| Kopējā platība:[1] | 89,7 km2 |
| • Sauszeme: | 87,7 km2 |
| • Ūdens: | 2,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 465 |
| Blīvums (2024): | 5,3 iedz./km2 |
| Domes priekšsēdētājs: | Vija Kauliņa |
 Meņģeles pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuAtrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā, tā ziemeļaustrumu malā. Pagasta ziemeļaustrumu daļa atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā. Augstākā vieta — Zvirgzdiņu kalns — 143,5 m vjl. Lielākā upe pagastā ir Ogre, kas 36 km garumā plūst pa pagasta teritoriju, Ūdens upē ir ļoti tīrs un dzidrs. Par to liecina šeit dzīvojošās foreles. Šajā apvidū upe ir daudz mazāk piesārņota, nekā lejtecē. No Ērgļiem līdz Meņģelei ir liels kritums un šis upes posms ir viens no straujākajiem un krāčainākajiem. Tas ir piemērots pieredzējušiem ūdenstūristiem. Šajā posmā Ogrei, nonākot Vidzemes augstienes Viduslatvijas nolaidenumā, ir arī visizteiktākā un skaistākā ieleja, ko izveidojuši senie ledāja kušanas ūdeņi.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuŪdenstilpes
labot šo sadaļuPurvi
labot šo sadaļuČaulu purvs (107 ha)
Vēsture
labot šo sadaļu
Pirmās rakstiskās ziņas par Meņģeli atrodamas 17. gadsimta beigās. Tās liecina, ka pēc Ziemeļu kara bijušas lielas mēra epidēmijas un tajās izmirusi lielākā daļa apkaimes iedzīvotāju. Taču jau 1724. gadā Meņģeles muižā atkal bija ap 200 "dvēseļu". 1788. gadā muižu pārņēma majors Daniels Šeinfogels. Viņš bija ļoti liberāls un aizstāvēja savus zemniekus pret apkārtējo muižnieku un mācītāju intrigām. 1795. gadā par muižas līdzekļiem tika uzcelta mūra baznīca. 1860. gadā, kad Krievijā tika atcelta dzimtbūšana un izbeidzās klaušas, Šeinfogels ļāva saviem zemniekiem ļoti lēti iegūt īpašumā mājas.
Meņģeles muiža un luteriešu baznīca atrodas Ogres upes kreisajā krastā. Netālu no baznīcas atrodas Siliņi, kur dzimis un audzis rakstnieks Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Zilbers). Tagad šeit iekārtots rakstnieka memoriālais muzejs. Apmēram 2 km uz dienvidaustrumiem no baznīcas Meņģeles centrā atrodas uz Kangarupītes uzceltās Zibiņa dzirnavas ar dīķi, ko sauc par Zvanezeru. Netālu no Zvanezera uz Liepkalnes pusi atrodas vairāk nekā 120 gadu vecā Meņģeles skola, kur savulaik ar lieliem panākumiem strādājuši skolotāji M. Spriņģis, P. Zilberts, J. Jansons. 20. gadsimta sākumā Meņģelē darbojusies arī stikla fabrika un ķieģeļu fabrika. Ceļš no Meņģeles uz Vecbebriem ved pāri Tiesas kalnam, kur 1919. gadā lielinieki nogalinājuši septiņus nevainīgus pagasta zemniekus.
1935. gadā Rīgas apriņķa Meņģeles pagasta platība bija 89,5 km² un tajā dzīvoja 1244 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Meņģeles un Ogreslīču ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ogreslīču ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ērgļu (1949—1959) un Ogres (pēc 1959. gada) rajonos. 1954. gadā Ogreslīču ciemam pievienoja likvidēto Meņģeles ciemu, 1963. gadā Oškalna padomju saimniecības teritoriju pievienoja Mazozolu ciemam, 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Plāteres ciema un daļu Mazozolu ciema teritorijas.[5] 1990. ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Meņģeles pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.
Ievērojamas vietas un objekti
labot šo sadaļu- Meņģeles luterāņu baznīca — celta 1795. gadā, baznīcā G. Karinga 1864. gadā darinātā altārglezna "Golgāta", kas restaurēta 1987. gadā. Dievnams kopš tā uzbūvēšanas ne uz brīdi nav pārtraucis savu darbību.
- Sudrabu Edžus memoriālais muzejs «Siliņos». Te dzimis un pirmos dzīves gadus pavadījis rakstnieks Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Zilbers; 1860—1941). Pastāvīga ekspozīcija pēc A. Pētersones ierosmes atklāta 1989. gadā.
- Dullā Daukas birzs — ozolu un bērzu birzī novietots akmens ar iekaltu ierakstu "Dullais Dauka". Šī bijusi Sudrabu Edžus iemīļota atpūtas vieta.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Meņģele (pagasta centrs), Meņģeles muiža un Gnēžas.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
 | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Ogres novadu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |