Mežirbe
Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns. Izdala 11 pasugas.[1] Mežirbe ir tradicionāls medību putns, kas medīts simtiem gadu.
| Mežirbe Tetrastes bonasia (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vistveidīgie (Galliformes) |
| Dzimta | Fazānu dzimta (Phasianidae) |
| Apakšdzimta | Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) |
| Ģints | Mežirbes (Tetrastes) |
| Suga | Mežirbe (Tetrastes bonasia) |
| Sinonīmi | |
| |
 Mežirbe Vikikrātuvē | |
Mežirbe ir sastopama plašā areālā Centrāleiropā, Austrumeiropā un Āzijas ziemeļu daļā līdz Tālajaiem Austrumiem, Sahalīnai un Japānas ziemeļu daļai.[2] Tā ir tipiska nometniece un mājo biezos jauktu koku un skujkoku mežos. Mežirbes teritorijas tuvumā parasti ir kāds avots vai upīte.
2019. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība mežirbi izvēlējās par Gada putnu Latvijā.[3]
Mežirbes Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā mežirbe ir samērā parasta ligzdotāja un nometniece, kas sastopama dažādu mežu tipos. Visticamāk, ka Latviju šķērso pasugu robeža. Visbiežāk ir sastopamas nominālpasugas mežirbes Bonasa bonasia bonasia, kurām ir pelēka mugura, bet Latvijā mājo arī mežirbes ar olīvbrūnu muguru, kas varētu būt otra Austrumeiropā sastopamā pasuga — Bonasa bonasia volgensis. Brūnās mežirbes visbiežāk sastopamas Latvijas dienvidu daļā.[4]
Kopš 2005. gada, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzsāka veikt ligzdojošo putnu uzskaites, mežirbju skaits ir samazinājies par 89 %, kam galvenais iemesls ir mežu apsaimniekošanas intensitāte.[5]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuMežirbe ir viena no mazākajām rubeņu apakšdzimtā. Tai ir raksturīga proporcionāli maza galva un noapaļots ķermenis. Ķermeņa garums ir 35—37 cm, spārnu plētums 48—54 cm,[4] svars 370—430 g.[6] Mežirbes apspalvojums kopumā ir raibumaini pelēkbrūns. Nominālpasugai mugura un aste ir samērā vienmērīgi pelēka.[4] Lidojumā var redzēt, ka pelēkās astes spalvu galus rotā melni punktiņi. Spārni brūnāki nekā pārējais ķermenis. Tēviņam ir arī cekuls, kuru tas var izsliet, un melna pazode ar baltām, kontrastainām mālām. Mātītes ir nedaudz mazākas, to cekuls ir īsāks, un tām nav melnās pazodes.
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuMežirbi ir grūti novērot dabā. Tā mīt mežos, sugai raksturīgs salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Par tās klātbūtni vieglāk spriest pēc tās saucieniem un tipiskajiem spārnu vēzieniem, kad tā iztraucēta pārlaižas uz citu vietu. Lidojums ir zems un īss. Mežirbe barojas uz zemes, meklējot sēklas, graudus, ogas, asnus, pumpurus, ziedus un lapiņas.[7] Ligzdošanas laikā tā barojas arī ar kukaiņiem, kas atrodas uz zemes (skudras, kāpuri, kodes, bites, tauriņi un citi kukaiņi).[8]
Ziemā mežirbes guļvietas ierīko sniegā, jo tas nodrošina drošību un siltumu. Vakarā putni sameklē kādu nomaļu klajumu, sakļauj spārnus un ienirst kupenā, tomēr atstājot galvu un kaklu virspusē, lai pārlūkotu apkārtni.[7]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzda tiek ierīkota uz zemes. Dējumā ir 7—11 gaišas olas ar raibumiem. Inkubācijas periods ilgst 23—27 dienas.[8] Par perēšanu un cālēniem rūpējas tikai mātīte, tomēr tēviņš pieskata apkārtni. Mežirbes cālēni ir ligzdbēgļi. Jau tūlīt pēc izšķilšanās tie seko mātei, kas tos apsargā un vēsā laikā sasilda. Jau no pirmās dienas cālēniem pašiem jameklē barība. Cāļi barojas ar kukaiņiem. Paaugoties to barība dažādojas. Lidot tie sāk pēc 15—20 dienām.[8] Cālēni paliek kopā ar māti līdz rudenim, tad tie sadalās pa pāriem vai dzīvo vienatnē.[7]
Klasifikācija
labot šo sadaļuMežirbei ir 11 pasugas. Eiropā mājo 6 pasugas, Āzijā piecas.[1][4][9]
- Eiropas pasugas:
- Tetrastes bonasia bonasia – nominālpasuga, sastopama Skandināvijas dienvidos, Somijā un Krievijas Eiropas daļā līdz Urāliem;
- Tetrastes bonasia styriacus — sastopama Alpos, Ungārijā, Slovākijā un Polijas dienvidos;
- Tetrastes bonasia rhenanus — sastopama Francijas ziemeļaustrumos, Luksembrugā, Beļģijā un Vācijas rietumos,
- Tetrastes bonasia rupestris — sastopama Vācijas dienvidos,
- Tetrastes bonasia schiebeli — sastopama Balkānos;
- Tetrastes bonasia griseonota — sastopama Zviedrijas ziemeļos;
- Āzijas pasugas:
- Tetrastes bonasia sibiricus — sastopama lielākajā daļā Sibīrijas līdz Altajam, Mongolijas ziemeļiem un Amūrai;
- Tetrastes bonasia kolymensis — sastopama Sibīrijas austrumos, no Jakutijas līdz Ohotskas jūrai;
- Tetrastes bonasia amurensis — sastopama Amūras dienvidos un Korejā;
- Tetrastes bonasia yamashinai — sastopama sahalīnā;
- Tetrastes bonasia vicinitas — sastopama Japānā Hokaido salā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Pheasants, partridges, francolins, 2019
- ↑ «Bonasa bonasia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 28. martā.
- ↑ «2019. gada putns - mežirbe». Latvijas Ornitoloģijas biedrība.[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Mežirbe Bonasa bonasia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2011. gada 28. martā. Arhivēts 2009. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2019. gada putns – mežirbe LSM
- ↑ «Hazel Grouse». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 28. martā. Arhivēts 2012. gada 14. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Irbes[novecojusi saite]
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Planet of Birds: Hazel Grouse (Bonasa Bonasia)[novecojusi saite]
- ↑ «IBC: Hazel Grouse (Bonasa bonasia)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. maijā. Skatīts: 2011. gada 28. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mežirbe |
- Bonasia bonasia (L.)
- Mežirbes foto galerija (selgasfoto.lv)
- The habitat requirements of hazel grouse (Bonasa bonasia)[novecojusi saite]
- Bird Guides: Hazel Grouse Bonasa bonasia
- Bird Life: LCHazel Grouse Bonasa bonasia Arhivēts 2013. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē.