Milēta

Milēta (grieķu: Μίλητος (Milētos)) bija grieķu pilsētvalsts Jonijā (Mazāzijas rietumu piekrastē). Pirmā grieķu parādīšanās šajā teritorijā tiek datēta ar 16. gadsimtu pr. Kr. 2. un 1. gadu tūkstoša pr. Kr. mijā uz Milētu pārcēlās jauns grieķu-joniešu kolonistu vilnis. Tie bija Atikas iedzīvotāji valdnieka Kodra dēla Nēleja vadībā (pēc citas versijas, pilsētā apmetās izceļotāji no Pilas (Πύλος) pēc doriešu iebrukuma Peloponēsas pussalā).

Milēta
Μίλητος
Milētas teātris.
Milēta
Atrašanās vieta	Turcija
Reģions	Karija
Koordinātas	37°31′49″N 27°16′32″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Sengrieķu, Romiešu
Piezīmes
Izrakumi	no 1873. gada
Arheologi	Olivjē Rajets
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Milētai bija nozīmīga loma grieķu kolonizēšanā 8.—6. gadsimtā pr. Kr. Tradīcijās pilsētai pieraksta aptuveni 80 koloniju nodibināšanu.

Milēta uzplauka tirāna Trasibūla (Θρασύβουλος) laikā (aptuveni 610.—600. g. pr. Kr.).

6. gadsimtā pr. Kr. Milēta nonāca persiešu varā, bet 500. gadā pr. Kr. kļuva par vadošo joniešu pilsētu sacelšanās rīkošanā pret persiešu jūgu. Pēc sacelšanās sakāves 494. gadā pr. Kr. persieši Milētu nopostīja, bet 479. gadā pr. Kr. pilsētu sāka atjaunot. Pilsēta tika uzcelta pēc Hipodama principa, kurš paredzēja četras galvenās ielas un trīs šķērsielas. 334. gadā pr. Kr. Milēta tika iekļauta Aleksandra Lielā valsts sastāvā, bet 129. gadā pr. Kr. to iekaroja Roma.

Milēta — filozofu Talesa, Anaksimandra un Anaksimena un vēsturnieka Hekateja dzimtene.

Izrakumi Milētā tiek veikti kopš 20. gadsimta sākuma.

Milētas kolonijas

Savā "Dabas vēsture" Plīnijs Vecākais apgalvo, ka Milēta dibinājusi 90 kolonijas. Pazīstamākās no tām:

• Apollonija;
• Odesa;
• Tomi;
• Istrija;
• Olbija;
• Pantikapeja;
• Feodosija;
• Trapezunda;
• Sinopa.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Milēta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)