Nāvessods ASV
Nāvessoda izpilde ir aizliegta vairāk nekā pusē pasaules valstu, bet Amerikas Savienotajās Valstīs šis soda veids vēl aizvien tiek izpildīts 28 štatos, ASV Samoa, federālās valdības un militārajā jurisdikcijā.[1] Vairākumā no ASV štatiem, neskatoties uz kritisko viedokli par šo soda veidu, tie vēl joprojām ir iekļauti likumos. Lai gan 28 štati ir saglabājuši nāvessodu, tikai septiņos no šiem nāvessodi tiek reāli izpildīti. Sociologs Dāvids Garlands (David Garland) uzskata, ka Amerikā šis sods veids ir īpašs, jo tas ir galvenais no soda veidiem, kurš tiek izpildīts galvenokārt tikai Amerikas rietumos.[2]
Kopš 1999. gada, kad Amerikā ieslodzīto skaits, kuriem tika piespriests nāvessods, bija vislielākais, ir krietni mazinājies, savukārt citās pasaules valstīs - palielinājies par 54%. Liela daļa amerikāņu atbalsta nāvessoda piešķiršanu un tā izpildi, bet, balstoties pēc 2016. gada Dāvida Mascī (David Masci) veiktā pētījuma datiem, var secināt, ka pēdējo gadu laiku atbalsts Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu vidū ir dramatiski krities.[3] ASV vismaz 4% cilvēku, kuriem tiek piespriests nāvessods, nav pastrādājuši noziegumu, par kuru viņiem piešķirts attiecīgais sods.[nepieciešama atsauce]
Pakāršana
labot šo sadaļuŠo metodi pirmo reizi pielietoja 1986. gadā Delavērā, bet šajā štatā šis nāvessoda veids ir atcelts kopš 2003. gada.[4] Lai gan šo metodi pielieto vairs tikai divos štatos un vairs ne tik bieži, tomēr pēdējais notiesātais, kuram tika veikts šāda nāvessoda metode, bija apsūdzēts par smaga nozieguma izdarīšanu un viņam piespriesto nāvessodu, izmantojot karātavas, veica 2003. gadā.[4] Tiek uzskatīts, ka pakāršana ir visalternatīvākā nāvessoda izpildīšanas metode.
Nāvējošas injekcijas
labot šo sadaļuPēdējo gadu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs daudz biežāk tiek izmantota ieslodzīto sodīšana, izmantojot nāvējošas injekcijas. No 2001. gada līdz 2014. gadam 673 nāvessodu tika veikti, izmantojot tieši šo metodi.[4] Sakarā ar militāro tiesu sistēmu, šī nāvessoda izpildes metode visas valsts teritorijā netika pielietota no 1964. gada līdz 2000. gadam.[4]
Nošaušana
labot šo sadaļuIzmantojot šo metodi, notiesātais parasti tiek piesiets pie krēsla ar ādas siksniņām un vēlāk nošauts.[5] Lai gan kopš 2004. gada Jūtas štata likumdošana vairs neatbalsta noziedzniekiem izciest šo soda metodi, tomēr 2012. gada februārī, Jūtā, četras no astoņām notiesātajām personām nošaušanu izvēlējās kā savu soda izpildes metodi.[4]
Gāzes kameras
labot šo sadaļuGāzes kameras tika ieviestas, lai izveidotu humānāku nāvessoda veidu, tās pirmo reizi tika izmantotas 1924. gadā.[6] Mūsdienās piecos štatos tiek izmantota šī soda metode, bet nāvējošās injekcijas dažkārt tiek izmantotas kā alternatīva šai nāvessoda metodei. Kalifornijas Federālā tiesa šo nāvessoda metodi uzskata par necilvēcisku un nežēlīgu, tādēļ nepielieto šo soda mēru.
Elektriskais krēsls
labot šo sadaļuAstoņos no Amerikas Savienoto Valstu štatiem tiek izpildīts soda veids, tautā saukts arī par elektrisko krēslu, kura laikā ar elektrības palīdzību tiek nogalināti tie, kuriem piespriests nāvessods, taču šī metode tiek uzskatīta par vienu no antikonstitucionālākajiem nāvessoda izpildes veidiem. Pēdējo 15 gadu laikā šī metode tika izmantota 10 reizes. Pēdējo reizi Amerikas Savienotajās valstīs šī nāvessoda metode tika izmantota 2013. gada janvārī.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «States and capital punishment». National Conference of State Legislatures. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 23. jūnijs.
- ↑ Garland, D. Peculiar Institution: America’s Death Penalty in an Age of Abolition. Cambridge : Belknap Press of Harvard University, 2010.
- ↑ Masci, D. «5 facts about the death penalty. Pew Research Center», 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Facts about the Death Penalty». Death Penalty Information Center. 2016.
- ↑ Hillman, H. «The possible pain experienced during execution by different methods.», 1993.
- ↑ Bohm., M. R. DeathQuest: An Introduction to the Theory and Practice of Capital Punishment in the United States. Ohaio : Anderson Publishing, 2012.