Nīderlandes Neatkarības karš

Nīderlandes Neatkarības karš (nīderlandiešu: Nederlandse Opstand) ilga no 1568. līdz 1648. gadam, tas sākās kā Septiņpadsmit provinču sacelšanās pret Hābsburgu Nīderlandes valdnieku Felipi II.

Nīderlandes Neatkarības karš
Daļa no Trīsdesmit gadu kara
Leidenes atbrīvošana pēc aplenkuma, 1574. gadā
Datums 1568–1648 Vieta Apvienotās provinces Iznākums Nīderlandiešu uzvara Minsteres miera līgums Nīderlandes Republikas neatkarība
Karotāji
Apvienotās provinces Anglijas Karaliste Nasava Francijas Karaliste	Spānijas impērija Svētā Romas impērija
Komandieri un līderi
Orānas Vilhelms Orānas Morics Orānas Frīdrihs Henrihs Elizabete I Roberts Dadlijs Džeimss VI Džeimss I Čārlzs I Stjuarts Rodžers Viljamss	Felipe II Felipe III Felipe IV

Pēc kara sākuma Felipe II izvietoja savu karaspēku Nīderlandē un atguva kontroli pār lielāko daļu sacēlošos provinču. Tomēr ziemeļu provinces turpināja pretošanos Orānas Vilhelma vadībā, viņiem izdevās izspiest Hābsburgu armiju, un 1581. gadā tika dibināta Nīderlandes Republika. Karš turpinājās citos apgabalos, republikas centrs vairs nebija apdraudēts. Nīderlandes Neatkarības karš beidzās 1648. gadā ar Minsteres miera līgumu, kas bija daļa no Vestfālenes miera līguma (ar to beidzās arī Trīsdesmitgadu karš). Miera līguma rezultātā Nīderlandes Republika tika atzīta par neatkarīgu valsti.

Ārējās saites

• Nīderlandes Neatkarības karš
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)