Nabateja
Nabateja (latīņu - Nabatea, Nabatene) bija hellēnistiska valsts, kas pastāvēja no III gs p.m.ē. līdz 106. gadam, mūsdienu Jordānijā, Sīrijas un Izraēlas dienvidos un Saūda Arābijas ziemeļrietumos. Valsti izveidoja nabatieši - arābu cilšu grupa. Nabatejas galvaspilsēta bija Petra mūsdienu Jordānijas teritorijā. Valsts kontrolēja svarīgus tirdzniecības ceļus tuksnesī.[1] 106. gadā Romas imperators Trajāns pievienoja Nabateju impērijai, izveidojot provinci Petras Arābija (Arabia Petraea).
Atsauces
labot šo sadaļu
 | Šis ar Senajiem laikiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |