Nekromantija ir melnās maģijas prakse, kas ietver saziņu ar mirušajiem — vai nu izsaucot viņu garus kā vīzijas, vai paceļot tos ķermeniski — nākotnes notikumu zīlēšanai,[1] slēptu zināšanu atklāšanai, atgrieztu kādu atpakaļ no mirušajiem, vai izmantot mirušos kā vergus vai kareivjus. Dažkārt saukta par "nāves maģiju", terminu retāk lieto arī vispārīgākā nozīmē, lai apzīmētu melno maģiju vai burvestību.[2]

Nekromanti. 1806. gada gravīra

Vārds "nekromantija" ir pārņemts no vēlīnās latīņu valodas necromantia, kas savukārt aizgūts no pēcklasiskās grieķu valodas νεκρομαντεία (nekromanteía), kas veidots no sengrieķu νεκρός (nekrós) 'miris ķermenis' un μαντεία (manteía) 'zīlēšana'; šo salikto formu pirmo reizi izmantoja Aleksandrijas Origens mūsu ēras 3. gadsimtā. Klasiskajā grieķu valodā termini bija ἡ νέκυια (nekyia) no Odisejas epizodes, kurā Odisejs apmeklē mirušo dvēseļu valstību, un νεκρομαντεία hellēnistiskā laikmeta grieķu valodā.

Nāves, īpaši priekšlaicīgas vai vardarbīgas nāves gadījumā tika uzskatīts, ka līķis saglabā zināmu neizmantotu vitalitāti, un tāpēc līķu daļu izmantošana kļuva par svarīgu burvju paņēmienu.[3] Vēsturiski šāda prakse vai tās ilūzija tika uzskatīta par normālu daudzās antīkās kultūrās; viduslaikos kristīgā baznīca to sāka saistīt ar melno maģiju un aizliedza.[3]

Āfrikā un Karību jūras salās ir plaši izplatīts vudū kults, kas paredz miruša cilvēka ķermeņa (“bokora”) atdzimšanu, kuram ir apziņa un kurš ir piemērots galvenokārt mazkvalificētam darbam.[4]

Mūsdienu fantāzijas literatūrā nekromantija parasti tiek attēlota kā biedējošs maģijas novirziens, kas orientēts galvenokārt uz mirušo fizisku augšāmcelšanu un izmantošanu to karam, apsardzei vai retāk darbam. Interesi par nekromantiju literatūrā atdzīvināja amerikāņu fantasts Hovards Filipss Lavkrafts, tai skaitā savos darbos pieminot paša izdomātu grāmatu Nekronomikonu — viduslaiku arābu grimuāru jeb maģijas rokasgrāmatu,[5] kuru vēlāk sāka "citēt" citi šausmu žanra autori.

  1. «nekromantija | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-08-31.
  2. «Definition of NECROMANCY». www.merriam-webster.com (angļu). Skatīts: 2022-08-31.
  3. 3,0 3,1 Britannica. Necromancy
  4. Гуили Р. Э. «Энциклопедии привидений и духов», : М., 1997. — С. 206—209.
  5. «Quotes Regarding the Necronomicon from Lovecraft's Letters». www.hplovecraft.com. Skatīts: 2022-08-31.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
Note 1