Neretva
Neretva (izrunā: /nɛ̌rɛtʋa/), zināma arī kā Narenta, ir lielākā upe Adrijas baseina austrumu daļā. Uz upes uzceltas četras hidroelektrostacijas ar augstiem aizsprostiem (vairāk kā 15 metru),[1] kas nodrošina plūdu aizsardzību, elektroenerģijas ražošanu un ūdens uzkrāšanu. Upe izceļas ar savu dabisko vidi un ainavas daudzveidību.[2]
| Neretva | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Dināru kalniene 43°16′1″N 18°33′1″E / 43.26694°N 18.55028°E |
| Ieteka | Adrijas jūra 43°1′22″N 17°27′3″E / 43.02278°N 17.45083°EKoordinātas: 43°1′22″N 17°27′3″E / 43.02278°N 17.45083°E |
| Caurteces valstis |  Bosnija un Hercegovina Horvātija
|
| Garums | 225 km |
| Iztekas augstums | 1227 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Baseina platība | 10380 km² |
 Neretva Vikikrātuvē
| |
Saldūdens ekosistēmas ir cietušas no pieaugošā piesārņojuma un attīstības izraisītā spiediena. Viens no Bosnijas un Hercegovinas un Horvātijas vērtīgākajiem dabas resursiem ir saldūdens resursi,[3] kas koncentrēti avotos un upēs ar dzidru ūdeni.[3][4] Neretvas baseins satur nozīmīgākos saldūdens krājumus[3] un atrodas starp citām reģiona nozīmīgākajām upēm — Drinu austrumos, Unu un Savu rietumos.
Neretvas izceļas starp citām Dināru kalnienes upēm[5][6] ar daudzveidīgo ekosistēmu, floru un faunu, kā arī kultūras un vēsturisko mantojumu (piemēram, Mogorjelo romiešu villa pie Čapļinas pilsētas).[3][4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Methodology and Technical Notes». IUCN - Watersheds of the World. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-02-20. Skatīts: 2009-07-15.
A large dam is defined by the industry as one higher than 15 metres high and a major dam as higher than 150.5 metres
- ↑ «Transboundary management of the lower Neretva valley». Ramsar Convention on Wetlands. 2002. gada 14. marts. Skatīts: 2012-04-06.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «UNDP H2O Knowledge Fair - Bosnia and Herzegovina». UNDP H2O Knowledge Fair. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-21. Skatīts: 2009-03-19.
There are about 30 water reservoirs in Bosnia and Herzegovina primarily on the Neretva and Trebisnjica basin, ...
- ↑ 4,0 4,1 «Living Neretva». WWF - World Wide Fund. Skatīts: 2009-03-18.
- ↑ «Geoheritage of the Balkan Peninsula». The Geological Survey of Sweden (SGU). Skatīts: 2009-03-18.[novecojusi saite]
- ↑ «Database of researchers and research institutions in BiH - Project of identification and characterisation of autochthonous human, animal and plant resource of the Neretva - Resume». Database of researchers and research institutions in B&H. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-06. Skatīts: 2009-03-18.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neretva.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
| | Šis ar Bosniju un Hercegovinu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Horvātiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |