Okapi
Okapi[1] (Okapia johnstoni) ir žirafu dzimtas (Giraffidae) zīdītājs un tā ir vienīgā suga okapi ģintī (Okapia). Tā dabiskais izplatības areāls mūsdienās ir tikai Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļdaļas lietus meži, lai gan kādreiz šie dzīvnieki bija sastopami arī Ugandā.[2] Suga tika atklāta 1901. gadā, kad Kongo lietus mežos ekspedīcijā devās britu pētnieks Harijs Džonstons, lai gan jau 1890. gadu sākumā par šo dzīvnieku ziņoja velsiešu pētnieks Henrijs Mortons Stenlijs.[2] Okapi tuvākās radinieces ir žirafes.[3] To reizēm mēdz saukt arī par meža žirafi.[4] Okapi ir Kongo Demokrātiskās Republikas nacionālais dzīvnieks un tas tiek aizsargāts ar likumu.[4]
| Okapi Okapia johnstoni (Sclater, 1901) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Dzimta | Žirafu dzimta (Giraffidae) |
| Ģints | Okapi (Okapia) |
| Suga | Okapi (O. johnstoni) |
| Izplatība | |
 Mūsdienu izplatības areāls
Iespējamais izplatības areāls
| |
 Okapi Vikikrātuvē | |
Okapi mūsdienās ir sastopams daudzos pasaules zooloģiskajos dārzos. Toties savvaļas 2013. gada pētījumi liecina, ka okapi populācija 10 gadu laikā no kādreizējiem 40 000 samazinājusies līdz 10 000 indivīdu. Līdz ar to 2013. gadā okapi tika pasludināts par apdraudētu sugu (angļu: endangered).[5]
Izskats
labot šo sadaļu
Okapi ārēji atgādina vairāku dzīvnieku sajaukumu: zebru, ēzeli, antilopi un žirafi.[4] Lai arī okapi nav tik garš kakls kā žirafei, tomēr tas ir pagarināts. Līdzīgi kā žirafei tam ir arī gara, zilipelēka mēle, ar spēju cieši satvert, aptīties ap zariem un notraukt no tiem lapas un pumpurus, stāvas, lielas ausis, kas uztver vissīkāko troksni, un garas kājas.[4][6] Mēles garums var būt pat 35 cm, tāpēc dzīvnieks ar mēli var aizsniegt pat savas acis un ausis.[7] Tēviņiem pierē izaug īsi, ar ādu klāti kaula izaugumi, kas atgādina žirafes ragus.
Okapi ķermeņa garums ir apmēram 2—2,5 m, augstums skaustā 1,65—2 m, astes garums 30—45 cm, svars 180 — 350 kg.[8][9][10] Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.[8] Matojums kastaņbrūns, uz kājām horizontālas melni—baltas svītras, līdzīgas kā zebrai. Kopumā kažoka krāsa ļauj okapi palikt nepamanītam tropisko mežu paēnā.[4] Pievakarē starp augiem viņa ķermenis kļūst gandrīz neredzams. Iespējams, ka svītras palīdz arī mazulim biezoknī sekot savai mātei.[2] Starp pirkstiem atrodas smirddziedzeri, ar kuru izdalījumiem dzīvnieks iezīmē savu teritoriju. Okapi matojums piemērots dzīvei lietus mežos, dzīvnieku pasargājot no izmirkšanas, jo tas ir kā eļļains samts.[6]
Okapi skrien aida gaitā, kas nozīmē, ka vienlaicīgi kustas katras puses kājas (labā priekškāja vienlaicīgi ar labo pakaļkāju). Vieglā riksī okapi sasniedz ātrumu 16 km/h. Ātri skrienot, dzīvnieka ātrums ir apmēram 56 km/h.[11] Kad okapi vēlas padzerties, tas līdzīgi kā žirafe izpleš garās kājas, lai varētu aizsniegt ūdeni.[11]
Vide un uzvedība
labot šo sadaļu
Okapi ir vienpatis (izņemot mātītes un to mazuļus), kautrīgs un ļoti uzmanīgs, aktīvs dienas laikā.[9] Pieaugušie dzīvnieki satiekas tikai, lai pārotos. Katram indivīdam ir diezgan plaša teritorija, kuras mēdz savstarpēji pārklāties, populācijas blīvums ir 0,6 okapi uz 1 km². Tā kā dzīvniekam patīk plašumi, tas ir viens no galvenajiem iemesliem populācijas samazinājumam, jo mežu platības, izvēršoties cilvēku saimnieciskajai darbībai, nepārtraukti samazinās. Okapi dzīvo visbiezākajās un vismežonīgākajās lietus meža audzēs. Džungļos pārvietojas pa ierastām, iestaigātām takām, kuras tiek izmantotas no paaudzes uz paaudzi. Dienā barojoties, tēviņš noiet apmēram 4 km, bet mātīte līdz 2,5 km.[11] Labprāt uzturas arī gaišākās vietās, vislabāk ūdens tuvumā, bet izvairās no purvainiem reģioniem. Okapi visatbilstošākā ir pameža ēnainā krēsla zem milzīgajiem meža kokiem, kur zaru daudzveidīgais pineklis veido biezokni. Tos parasti var sastapt reģionos, kuru augstums ir 500—1000 metri virs jūras līmeņa, bet austrumu kalnu lietus mežos okapinovērojami arī augstumā virs 1000 metriem.
Savstarpēji dzīvnieki komunicē, atstājot smaržu zīmes. Okapi starp pirkstiem ir smirddziedzeri, kas izdala īpašu vielu, ar kuru dzīvnieks iezīmē savu teritoriju, atpūtas un guļas vietu. Smirdīgā viela no pirkstiem izdalās nepārtraukti, lai kur okapi pārvietotos.[4] Abi dzimumi arī rīvē kaklu gar koka stumbru.[9] Tēviņi teritorijas iezīmēšanai izmanto arī urīna smidzināšanu uz krūmiem. Tikai tēviņi regulāri iezīmē un uzmana teritoriju, cenšoties padzīt citus tēviņus, bet atļauj teritorijai cauri ceļot mātītēm ar mazuļiem.[6] Kopumā okapi nav agresīvi. Ja tēviņi sakaujas (riesta laikā), tad cīņas izpaužas, sitot vienam otru ar kaklu līdzīgi kā to dara žirafes, kožot un sperot. Mātītes teritorijā dzīvo arī tās mazulis un reizēm teritorija tiek dalīta ar citu mātīti.[11]
Tropu džungļos okapi var justies diezgan droši, pieaugušam dzīvniekam vienīgais ienaidnieks ir leopards, bet mazuļus medī arī citi mazākie džungļu kaķveidīgie plēsēji (servals un zelta kaķis).[6][11]
Barība
labot šo sadaļu
Okapi, tāpat kā žirafe, ir zālēdājs. Tas barojas ar koku un krūmu jaunajiem dzinumiem, pumpuriem, lapām, dažādiem zālaugiem, augļiem, sēnēm un papardēm. Daudzi barībai izmantotie augi cilvēkam ir indīgi.[9] Okapi grauž arī zibens apdedzinātu koku stumbrus, lai uzņemtu ogli, kas palīdz atbrīvot ķermeni no indīgajām vielām.[9] Tas laiza arī sēru, ko atrod mālainajos, viegli sāļajos upju krastos. Okapi neprot nedz lēkt, nedz celties pakaļkājās, lai aizsniegtu augstākos zarus. Taču tam ir kustīgs kakls un gara mēle, tāpēc aizsniedz vajadzīgo trīs metru augstumā, ar savu garo un spēcīgo mēli apņem zaru un notrauc tam lapas vai dzinumus. Katru dienu okapi apēd 18—29 kg barības.[6]
Vairošanās
labot šo sadaļu
Vairošanās sezona parasti ilgst no augusta līdz oktobrim,[8] lai mazuļi dzimtu lietus sezonas laikā, kad mātei ar mazuli ir bagātīgi barības resursi. Tomēr okapi var sapāroties jebkurā gada mēnesī. Mātīte pārojas reizi divos, trijos gados.[7] Okapi pārošanās periodā satiekas uz īsu brīdi. Iespējams, ka abi partneri viens otru atrod ar ožas palīdzību. Mātīte, kas gatava pāroties, iezīmē savu teritoriju ar īpašu smaku, kas tēviņam ir nepārprotams signāls. Šajā laikā citkārt tik klusās mātītes mēdz arī saukt iespējamos tēviņus.[6] Kad tēviņš ir atradis mātīti, tas seko savai izvēlētajai, staigā tās priekšā, pagriezis galvu uz aizmuguri. Savstarpējais maigums tiek izrādīts arī vienam pret otru rīvējot kaklu un galvu. Kad mātīte pieņem tēviņu, tā nolaiž kaklu un nobīda asti sāņus.[11] Grūsnības periods ilgst 14—15,5 mēnešus.[8]
Kad tuvojas dzemdību laiks, mātīte paslēpjas dziļi mežā un pēc iespējas drošākā vietā dzemdē vienu mazuli, kurš sver 14—30 kg. Mazais uz savām kājām nostājas jau pēc 30 minūtēm un sāk zīst mātes pienu.[8] Tajā laikā tas vēl nelīdzinās saviem vecākiem. Salīdzinājumā ar pieauguša dzīvnieka proporcijām, galva ir mazāka, kakls īsāks, kājas resnākas un garākas. Mazulim ir arī melnas, sarainas krēpes, kas stiepjas no kakla līdz mugurai. Vēlāk tās pazūd. Pirmās dienas pēc dzemdībām mazulis cieši seko savai mātei, līdz mātīte atrod drošu slēptuvi — migu.[8] Mazulis tiek atstāts drošajā slēpnī apmēram 2 mēnešus.[11] Šajā migas periodā mazais tikai guļ un zīž mātes pienu. Okapi piens satur par ⅓ vairāk olbaltumvielu nekā govs piens, kā arī tas ir mazāk trekns.[11] Tuvojoties migas perioda beigām, mazulim noregulējas ķermeņa temperatūra, tā zarnu trakts aktivizējas un mazulis pirmo reizi atbrīvo zarnas.[9] Valda uzskats, ka šāda aizkavēta zarnu darbība ir dabīgs aizsardzības veids pret plēsējiem, jo mazuļa migai līdz ar to nav smakas.[9] Māte ar mazuli sazinās ar ļoti zemas frekvences skaņu, cilvēks to nevar dzirdēt. Šādu skaņu saziņai izmanto arī ziloņi.[9] Komunikācijai tiek izmantotas arī ar cilvēka ausi sadzirdamas skaņas, lūpu šmakstināšana, maušana, blēšana un svilpošana.[11] Māte un mazulis savstarpēji ir ļoti saistīti. Pēc sešiem mēnešiem mazie okapi sāk pastāvīgi uzņemt barību, taču līdz apmēram gada vecumam zīž arī mātes pienu. Jaunie okapi paliek ar māti līdz 2—3 gadu vecumam.[7] Jaunajiem tēviņiem ragi sāk attīstīties gada vecumā, bet pieauguša dzīvnieka lielumu sasniedz 3 gadu vecumā.[9] Okapi dzīves ilgums ir no 20 līdz 30 gadiem. Okapi dzimumbriedumu sasniedz apmēram 2 gadu vecumā, bet tēviņi dažus mēnešus vēlāk nekā mātītes.[11] Visilgākais okapi mūžs nebrīvē — 33 gadi.[9]
Okapi un cilvēki
labot šo sadaļuOkapi atklāja britu zinātnieks sers Harijs Džonstons, kas 19. gadsimta beigās bija gubernators Ugandā. Viņu pārsteidza, ka vietējie pigmeji nemaz nebaidījās no zirgiem, ko atveda jaunie ieceļotāji. Kad viņiem par to jautāja, iezemieši atbildēja, ka līdzīgus dzīvniekus ķerot džungļos, un kā pierādījumu atnesa okapi ādu. Londonas zinātnieku sabiedrība izpētīja ādu un jauno dzīvnieku nosauca par (Equus johnstoni) jeb Džonstona zirgu[12]. Tikai vēlāk nolēma, ka okapi nav nekā kopīga ar zirgu un ka okapi nav pat tam radniecīgs. Visvairāk informācijas par okapi dzīvi iegūta, novērojot dzīvniekus zooloģiskajā dārzā. Dabiskajā vidē okapi dzīvo ļoti noslēgti, ir ļoti piesardzīgs un tramīgs dzīvnieks. Tā kā tam ir lieliska dzirde, tas paslēpjas, kolīdz izdzird vismazāko, aizdomīgāko skaņu. Turklāt okapi dzīvo mežonīgās vietās, tāpēc ir reti sastopams.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Dainuvīte Guļevska, Aina Miķelsone, Tamara Porīte. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga : Avots, 2002. 77. lpp. ISBN 9984-700-64-X.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Africa: Okapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. janvārī. Skatīts: 2012. gada 7. janvārī.
- ↑ Kingdon, et al (2013). Mammals of Africa A&C Black, 2013. p. 96. ISBN 9781408189962.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Saving Wildlife: Okapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. janvārī. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
- ↑ «Okapia johnstoni (Okapi)» (angliski). The IUCN Red List of Threatened Species. Skatīts: 2012-09-07.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 «San Diego Zoo's Animal Bytes: Okapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. septembrī. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «BristolZoo: Okapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 The Animal Files: Okapi
- ↑ 9,00 9,01 9,02 9,03 9,04 9,05 9,06 9,07 9,08 9,09 «ARKive: Okapi (Okapia johnstoni)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. maijā. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
- ↑ Giraffe’s relative rediscovered in eastern Congo[novecojusi saite]
- ↑ 11,00 11,01 11,02 11,03 11,04 11,05 11,06 11,07 11,08 11,09 «Fact sheet: Okapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. martā. Skatīts: 2015. gada 9. februārī.
- ↑ Dzīvnieku pasaulē,Izdevējs UAB IMP BALTIC, 103 karte, ISBN 9986-9333-7-4
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Okapi |