Ola (pārtika)
Olas dēj dažādu sugu dzīvnieku mātītes, tai skaitā putni, rāpuļi, abinieki un zivis. Vairāku tūkstošu gadu garumā tās cilvēki lieto pārtikā. Putnu un rāpuļu olas sastāv no aizsargājošas čaumalas, olas baltuma (albumīns) un olas dzeltenuma (vitellus), kas ietvertas dažāda plānuma membrānās. Ēdamas ir visas trīs olas sastāvdaļas, taču parasti olas čaumala uzturā netiek lietota.[1] Populārākās ir vistu, pīļu, paipalu olas, kā arī ikri, tomēr visbiežāk cilvēki uzturā lieto vistu olas.
Olas dzeltenumā un veselajās olās ir daudz olbaltumvielu un holīna,[2][3] tās plaši tiek izmantotas kulinārijā. Olbaltumvielu (proteīnu) dēļ ASV Lauksaimniecības departaments (United States Department of Agriculture) pārtikas piramīdā olas pieskaita pie gaļas.[2]
Vistas un citas olu dējējas tiek plaši turētas visā pasaulē, masveida vistu olu ražošana ir pasaules mēroga nozare. 2009. gadā pasaulē tika saražots 62,1 miljons tonnu olu, ko izdēja aptuveni 6,4 miljardi vistu.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ikdienas nemanāmais pavadonis – ola». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 30. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Agricultural Marketing Service. "How to Buy Eggs". Home and Garden Bulletin (United States Department of Agriculture (USDA)) (264): 1
- ↑ Juliette C. Howe, Juhi R. Williams, Joanne M. Holden. «USDA Database for the Choline Content of Common Foods». United States Department of Agriculture (USDA), March 2004. 10. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. decembrī. Skatīts: 2010. gada 1. maijā.
- ↑ [1] WATT Ag Net – Watt Publishing Co
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Santa Raita. «Ola ļoti pretrunīgs pārtikas produkts». nra.lv, 2014. gada 19. aprīlis.
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |