Patriks Tambē
Patriks Daniels Tambē (franču: Patrick Daniel Tambay; 1949. gada 25. jūnijs — 2022. gada 4. decembris) bija Francijas sacīkšu pilots. Viņš uzvarēja divos Formula 1 pasaules čempionāta posmos un piecas reizes sacīksti sāka no pirmās starta vietas.
 Patriks Tambē 1983. gadā
| ||
| Personas dati | ||
| Dzimis | 1949. gada 25. jūnijā Parīze, Francija
| |
| Miris | 2022. gada 4. decembrī (73 gadu vecumā) Parīze, Francija
| |
| Pārstāvētā valsts | Francija
| |
| Formula 1 karjera | ||
| Sezonas | 1977—1979, 1981—1986 | |
| Sacīkstes | 123 (114 starti) | |
| Čempiona tituli | 0 | |
| Uzvaras posmos | 2 | |
| Pjedestāli posmos | 11 | |
| Pole position | 5 | |
| Ātrākie apļi | 2 | |
| Pirmās sacīkstes | 1977. gada Francijas Grand Prix | |
| Pirmā uzvara | 1982. gada Vācijas Grand Prix | |
| Pēdējā uzvara | 1983. gada Sanmarīno Grand Prix | |
| Pēdējās sacīkstes | 1986. gada Austrālijas Grand Prix | |
| Komandas | ||
|---|---|---|
| Sezonas | Komanda | |
| 1977 | Surtees | |
| 1977, 1981 | Theodore | |
| 1978—1979 | McLaren | |
| 1981 | Ligier | |
| 1982—1983 | Ferrari | |
| 1984—1985 | Renault | |
| 1986 | Haas | |
Tambē piedalījās arī Lemānas 24 stundu sacīkstēs un Dakaras rallijā.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuPatriks Tambē savas karjeras sākumā piedalījās Formula 5000 un Can-Am čempionātos Karla Hāsa komandā. Pēc uzvaras Can-Am čempionātā,[1] Tambē 1977. gadā debitēja Formula 1 pasaules čempionātā Surtees komandas sastāvā, bet nekvalificējās savai pirmajai sacīkstei. Atlikušo sezonas daļu viņš pārstāvēja Theodore Racing. Tur viņš guva panākumus, un 1978. un 1979. gadā Tambē brauca McLaren komandā.[2]
1980. gadā Tambē atgriezās Can-Am čempionātā Karla Hāsa komandā, un otro reizi kļuva par čempionu.[1] 1981. gada viņš atgriezās Formula 1, vispirms atgriežoties Theodore komandā, un pabeidzot sezonu Ligier sastāvā. 1982. gadā Tambē tika piedāvāts Dienvidāfrikas Grand Prix aizstāt savainoto Marku Zūreru Arrows komandā, bet iespējamā braucēju streika dēļ viņš no iespējas atteicās.[3] Vēlāk tajā pašā gadā viņš pievienojās Ferrari, lai aizvietotu savu bojā gājušo draugu Žilu Vilnēvu.[2] Tambē uzvarēja divās sacīkstēs. Pirmā no tām bija 1982. gada Vācijas Grand Prix, kura treniņbraucienos komandas biedrs Didjē Pironi guva smagas traumas. Otrā bija 1983. gada Sanmarīno Grand Prix, kurā Tambē izcīnīja uzvaru Ferrari fanu priekšā, braucot ar Vilnēva 27. numuru.[2]
1984. gadā Ferrari pārtrauca sadarbību ar Tambē, un viņš pārcēlās uz Renault komandu. Pēc divām sezonām šajā komandā viņš 1986. gadā pievienojās savam kādreizējam priekšniekam Karlam Hāsam piederošajai Haas komandai. Tā bija Tambē pēdējā Formula 1 sezona.[2]
Tambē savas karjeras sākumā trīsreiz — 1976., 1977. un 1981. gadā — bija piedalījies Lemānas 24 stundu sacīkstēs, ne reizi nefinišējot. 1989. gadā viņš šajās sacensībās piedalījās ceturto un pēdējo reizi, finišējot 4. vietā. Viņš piedalījās arī Dakaras rallijā, kur divreiz finišēja trijniekā.[2]
Privātā dzīve
labot šo sadaļuTambē dēls Adriens arī kļuva par sacīkšu braucēju, un no 2012. līdz 2016. gadam piedalījās Deutsche Tourenwagen Masters. Patriks Tambē bija 1997. gada Formula 1 pasaules čempiona Žaka Vilnēva krusttēvs.
Tambē savas dzīves nogalē sirga ar Pārkinsona slimību.[3] Viņš nomira 2022. gada 4. decembrī.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Steve Potter. «Can Am Struggling in Revival». The New York Times (angļu), 1980. gada 29. jūnijā. A.9. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Andrew Benson. «Former Formula 1 Ferrari driver Patrick Tambay dies aged 73». BBC Sport (angļu), 2022. gada 4. decembrī. Skatīts: 2024. gada 17. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 Simon Arron. «Patrick Tambay: 'You could've been world champion'». Motor Sport Magazine (angļu), 2016. gada augustā. Skatīts: 2023. gada 12. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Patriks Tambē.
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- Driver Database profils (angliski)
- Motorsportstats profils (angliski)
- Racing-Reference driver profils (angliski)