Perkusija (latīņu: percussio — 'sišana') jeb izklauvēšana ir izmeklēšanas metode, izklauvējot slimnieka ķermeni. Pazīstot skaņas, var noteikt iekšējo orgānu robežas un dažādus slimību procesus. Šo metodi izmanto izmeklējot krūšu un vēdera dobumus. Vēdera izmeklēšanai perkusiju lieto galvenokārt aknu un liesas robežu un lieluma noteikšanai. Perkutējot var atklāt meteorismu, dažādu iekapsulēto šķidrumu vietas, cistas, jaunveidojumus un ascītu. Perkusiju veic uzliekot vienas rokas pirkstu (pirkstu — plesimetru) perpendikulāri uz izmeklējamās vietas un ar otras rokas pirkstu (āmurīti) viegli uzsitot pa to. Radusies skaņa ir atkarīga galvenokārt no gaisa daudzuma audos — ja audi nesatur gaisu, rodas īsa, klusa skaņa, bet, ja tie satur gaisu, skaņa ir daudz garāka un skaļāka.[1]

  1. Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
  NODES
Note 3