Petro Porošenko

Petro Porošenko (ukraiņu: Петро Олексійович Порошенко, dzimis 1965. gada 26. septembrī) ir Ukrainas politiķis un uzņēmējs. No 2014. gada 7. jūnija līdz 2019. gada 20. maijam bija Ukrainas prezidents. Bijis Ukrainas ārlietu ministrs un ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs.

Petro Porošenko Петро Олексійович Порошенко
Porošenko 2022. gadā
5. Ukrainas prezidents
Amatā 2014. gada 7. jūnijs — 2019. gada 20. maijs
Priekštecis	Oleksandrs Turčinovs
Pēctecis	Volodimirs Zelenskis
Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs
Amatā 2012. gada 23. marts — 2012. gada 24. decembris
Ukrainas ārlietu ministrs
Amatā 2009. gada 9. oktobris — 2010. gada 11. marts
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs
Amatā 2005. gada 8. februāris — 2005. gada 8. septembris
Dzimšanas dati	1965. gada 26. septembrī Bolhrada, Ukrainas PSR (tagad Ukraina)
Tautība	ukrainis
Dzīvesbiedrs(-e)	Marina Porošenko
Bērni	Oleksijs, Jevheņija, Oleksandra, Mihailo
Paraksts

Bērnība un jaunība

Petro Porošenko dzimis Odesas apgabala pilsētā Bolhradā. Vēlāk pārcēlās uz Vinnicu.

1989. gadā pabeidza Kijivas Valsts universitātes starptautisko attiecību un starptautiskās likumdošanas fakultāti ekonomikas specialitātē.

Uzņēmējdarbība

Porošenko sāka savu biznesu ar kakao pupiņu tirdzniecību. 1990. gados nopirka vairākas konditorejas fabrikas. 1996. gadā tās apvienoja uzņēmumā Roshen, kas ir kļuvis par lielāko konditorejas uzņēmumu Ukrainā. Tā kā Roshen ražo galvenokārt šokolādes izstrādājumus, Porošenko ir iesaukts par "šokolādes karali".^{[nepieciešama atsauce]}

Petro Porošenko bizness ietver arī vairākus autobūves uzņēmumus (korporācija Bogdan), kuģubūves uzņēmumu Leninska kuznja, televīzijas kanālu 5 kanal un citus uzņēmumus.

Politiskā darbība

1998. gadā Petro Porošenko tika ievēlēts Augstākajā Radā no Ukrainas sociāldemokrātiskās partijas (apvienotās), kura tajā laikā bija prezidentam Leonīdam Kučmam lojālākā partija. 2000. gadā Porošenko pameta partiju, lai parlamentā dibinātu kreisi centrisku frakciju Solidarnist', kura 2001. gadā pārveidojās par partiju.

2001. gadā Porošenko šķīrās no Kučmas atbalstītājiem, izveidojot parlamenta frakciju Naša Ukraina. 2002. gada Radas vēlēšanās Naša Ukraina ieguva visvairāk balsu, un Porošenko parlamentā vadīja budžeta komiteju. Petro Porošenko bija viens no tuvākajiem Viktora Juščenko atbalstītājiem. Viņš tiek uzskatīts par lielāko no 2004. gada Oranžās revolūcijas sponsoriem.^{[nepieciešama atsauce]}

Pēc Juščenko uzvaras prezidenta vēlēšanās 2004. gadā Petro Porošenko tika iecelts par Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru. 2005. gada septembrī, kad Ukrainas politiķi publiski tika apvainoti korupcijā, prezidents atlaida Porošenko, kā arī ministru kabinetu ar Jūliju Timošenko priekšgalā.

2006. gada parlamenta vēlēšanās Porošenko tika ievēlēts no Naša Ukraina bloka. Viņš vadīja finanšu un banku darbības komiteju. 2007. gada februārī Petro Porošenko tika ievēlēts par Ukrainas nacionālās bankas padomes priekšsēdētāju. Šajā amatā viņš bija līdz 2012. gada 26. aprīlim.

2009. gada 9. oktobrī Petro Porošenko kļuva par ārlietu ministru, un 12. oktobrī atkal tika iekļauts Nacionālās drošības un aizsardzības padomē. Porošenko atbalstīja Ukrainas virzību uz NATO. Pēc tam, kad par prezidentu kļuva Viktors Janukovičs, 2010. gada 11. martā Ministru kabinets atkāpās.

2012. gada 23. martā Porošenko kļuva par ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministru. 2012. gada Augstākās Radas vēlēšanās viņš tika ievēlēts par deputātu, tāpēc tika atbrīvots no ministra amata. Neiekļāvās nevienā frakcijā.

Pēc Forbes datiem, 2012. gadā Petro Porošenko iekļuva pasaules miljardieru sarakstā, bet Ukrainas oligarhu sarakstā ieņēma astoto vietu.^{[nepieciešama atsauce]} 2013. gadā viņa bagātība sasniedza 1,6 miljardus dolāru. 2014. gadā tā samazinājās līdz 1,3 miljardiem USD, bet Ukrainā viņš ir sestais bagātākais.

Eiromaidana laikā Porošenko aktīvi atbalstīja protestētājus pret Janukoviču. 2014. gada 29. martā Petro Porošenko reģistrējās par kandidātu prezidenta ārkārtas vēlēšanām. 25. maijā viņš tika ievēlēts par prezidentu, saņemot vairāk nekā 54 % balsu. 7. jūnijā stājās prezidenta amatā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Petro Porošenko.
• Petro Porošenko mājaslapa (ukrainiski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Oleksandrs Turčinovs (p.i.)	Ukrainas prezidents 2014. — 2019.	Pēctecis: Volodimirs Zelenskis
Priekštecis: Vladimirs Radčenko	Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs 2005. gads	Pēctecis: Anatolijs Kinahs
Priekštecis: Volodomirs Handogijs	Ukrainas ārlietu ministrs 2009. — 2010.	Pēctecis: Kostjantins Griščenko
Priekštecis: Andrijs Kļujevs	Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs 2012. gads	Pēctecis: Ihors Prasolovs