Pils

Šis raksts ir par greznu un monumentālu celtni. Par nocietinājuma tipa pilīm skatīt rakstu viduslaiku pils.

Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence. Pilis klasiskajā izpratnē (viduslaiku pilis) sāka celt tikai 9. gadsimtā, kaut gan jau senajos laikos tika celtas pilīm līdzīgas valdnieku rezidences. Šādas pilis parasti apjož augsta mūra siena. Augstā siena tika celta, lai aizsargātu tās iemītniekus no ienaidniekiem. Sākotnēji pilis cēla no koka, bet vēlāk tās nomainīja sarežģītākas akmens un ķieģeļu celtnes. Pilīs bija gan mājokļi, gan cietokšņi, gan armijas štābi un cietumi.

Jelgavas pils — Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam

Ilgāk nekā 800 gadus pilīm un to īpašniekiem bija valdoša loma politiskā, militārā un ģeogrāfiskā nozīmē ne tikai Eiropā, bet arī tik tālās vietās. kā Indijā, Japānā, Tuvajos Austrumos un Dienvidamerikā.

Pils ir arī iestāde vai celtne, kas noteiktā teritorijā veic plašu kultūras, izglītības, sporta darbu, piemēram, sporta pils, kultūras pils.