Pirmais Libērijas pilsoņu karš
Pirmais Libērijas pilsoņu karš bija Libērijas iekšējais konflikts no 1989. līdz 1996. gadam, kura laikā nogalināja vairāk nekā 200 000 cilvēku. Konfliktu atrisināja tikai pēc ANO iejaukšanās.
Libērijas pirmais pilsoņu karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
|
Prezidents Semjuels Doe 1980. gadā izveidoja režīmu, taču totalitārisma un korupcijas dēļ tas kļuva nepopulārs un 80. gadu beigās ASV atsauca savu atbalstu. 1989. gadā Libērijas Nacionālā patriotiskā fronte (NPFL) Čārlza Teilora vadībā iebruka Libērijā no Kotdivuāras, lai gāztu Doe, un gada laikā ieguva kontroli pār lielāko daļu valsts teritorijas. Doe sagūstīja un 1990. gada septembrī sodīja ar nāvi. NPFL un Libērijas Neatkarīgā nacionālā patriotiskā fronte (INPFL) cīnījās savā starpā par kontroli pār galvaspilsētu Monroviju un pret Libērijas bruņotajiem spēkiem un Doe atbalstīto Libērijas Apvienoto atbrīvošanas kustību par demokrātiju. Miera sarunas un ārvalstu iesaistīšanās noveda pie pamiera 1995. gadā, tomēr cīņas turpinājās. 1996. gada augustā grupējumi noslēdza miera līgumu. Pēc 1997. gada Libērijas vispārējām vēlēšanām Teiloru ievēlēja par Libērijas prezidentu, un viņš stājās amatā tā paša gada augustā.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pirmais Libērijas pilsoņu karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)