Raflēziju dzimta
Raflēziju dzimta (Rafflesiaecae) ir dienvidaustrumu Āzijas tropu lietus mežos sastopama parazītaugu dzimta, kas iekļauj trīs ģintis.[1][2] Dzimtas pārstāvji ir augi ar pasaulē vislielāko ziedu Arnolda raflēzija (Rafflesia arnoldii) un jaunekļa raflēzija (Rafflesia tuan-mudae)[3]
| Raflēziju dzimta | |
|---|---|
 Arnolda raflēzija (Rafflesia arnoldii) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Malpīgiju rinda (Malpighiales) |
| Dzimta | Raflēziju dzimta (Rafflesiaceae) |
 Raflēziju dzimta Vikikrātuvē | |
Raflēzijas ir vieni no pasaules visapbrīnotākajiem augiem. Pirms Arnolda raflēzijas zinātniskas aprakstīšanas 1821. gadā Sumatras pamatiedzīvotājiem tā bija pazīstama kā patma jeb pakma, ar ko tie apzīmēja neparastas dzīvības formas veidošanos dabā.
Izplatība
labot šo sadaļuDzimtas blīvākais izplatības apgabals ir ekvatoriālās joslas salas Filipīnās, Indonēzijā, kā arī Borneo gan Malaizijas, gan Indonēzijas teritorijā. Areāls tāpat ietver Malakas pussalas dienvidus, Kambodžu, Vjetnamu, Indijas ziemeļaustrumus, daļu Ķīnas.
Tie ir reti mitro, mežaino apgabalu augi, kuru ziedēšanas ilgums ir dažas dienas, bet atrašanai nepieciešams zinošs pavadonis un veiksme.
Apraksts
labot šo sadaļuZiedi pacieti, gaļīgi, veidojas pa vienam, ar apziedņa daivām, kuras dēvē par perikonu. Raflēzijām ziedi ir piecdaivu, saprijām — desmitdaivu, auklraflēziju ziedam ir līdz sešpadsmit daivām ar gariem auklveida pagarinājumiem galā. Visām trijām ģintīm ziedi plaukst pēc mēnešiem ilga attīstības perioda pumpurā un nozied strauji. Lielākajām sugām pumpurs sasniedz volejbola bumbas lielumu. Zieda centrā ir logs, caur kuru apputeksnētāji kukaiņi iekļūst kolonnveida diskā, kur atrodas putekšņlapas un augļlapas.
Parazitē pamatā uz Tetrastigma ģints liānām no vīnkoku dzimtas. Augu veģetatīvās daļas ir liānu iekšienē un redzamas tikai ziedēšanas laikā.
Vismazākās ir saprijas, kuras bieži dēvē par "mazajām raflēzijām". To atvēries zieds ir 8–15 cm, auklraflēzijām — ap 20 cm plats, raflēzijām, atkarībā no sugas ir 30–105 cm plati ziedi. Raflēziju un safriju ziedi ir oranži, sarkani ar baltiem plankumiem, pat dzelteni un melni, auklraflēziju — brūnsārti vai brūndzelteni. Par viskrāšņāko dzimtas sugu bieži uzskata Paisa raflēziju (Rafflesia pricei) tās karmīnsarkanās krāsas un daudzo balto kārpveida izaugumu dēļ.[4][5] Zied laiku pa laikam visa gada garumā, biežāk lietus sezonā no novembra līdz februārim. Sugām piemīt asa puvušas gaļas smarža, kas pievilina mušas.
Mīkstais auglis satur lielu daudzumu sēklu. No augļiem pārtiek un to sēklas izplata skaistās vāveres (Callosciurus) un tupajas (Tupaia). Augu plašāku areālu veidošanos varētu veicināt arī ziloņi, meža cūkas, tapīri, grauzēji.[4]
Klasifikācija
labot šo sadaļuRaflēziju dzimtas ģintis:
- Rafflesia — raflēzijas
- Rhizanthes — auklraflēzijas
- Sapria — saprijas.
Saskaņā ar APG II sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), raflēziju dzimta ir iekļauta malpīgiju rindā.[6]
Iepriekš raflēziju dzimtai pieskaitīja arī ģintis Apodantes, Bdallophyton, Berlinianche, Cytinus, Pilostyles, bet pašu dzimtu iekļāva raflēziju rindā (Rafflesiales).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ National Center for Biotechnology Information (NCBI). Taxonomy Browser: Rafflesiaceae
- ↑ «The Plant List. A working list of all plant species: Rafflesiaceae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. septembrī. Skatīts: 2016. gada 23. augustā.
- ↑ Rafflesia arnoldii flower, National Geographic
- ↑ 4,0 4,1 The Parasitic Plant Connection. Dan Nickrent. Rafflesiaceae Dumort. Family Description
- ↑ The families of flowering plants. L. Watson and M. J. Dallwitz. Rafflesiaceae Dum
- ↑ American Journal of Botany. Kenneth J. Wurdack an Charles C. Davis. Malpighiales phylogenetics: Gaining ground on one of most recalcitrant clades in the angiosperm tree of life. 26 March 2009.[novecojusi saite]
Literatūra
labot šo sadaļu- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Zvaigzne. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0
- Растения. Самая полная энциклопедия. Луиза Эбботб Анна-Лиза Эванс. 2004 Dorling Kindersley Limited, London; A Penguin Company. "Издательства Астрель", перев. с англ. 2006. ISBN 5-17-035343-X