Rietumsibīrijas līdzenums
Rietumsibīrijas līdzenums ir liels līdzenums Krievijas Federācijas vidienē. Tas atrodas Sibīrijas rietumu daļā starp Urālu kalniem un Vidussibīrijas plakankalni.
Līdzenuma platība ir apmēram 2,6 miljoni kvadrātkilometru, tā garums ziemeļu - dienvidu virzienā ir 2500 km, bet rietumu - austrumu virzienā - 1900 km.
Līdzenuma teritorijā tek aptuveni 2000 upes, to kopējais garums pārsniedz 250 000 km. Lielākās upes - Oba, Irtiša un Jeņiseja. Līdzenuma teritorijā atrodas arī daudz ezeru un purvu. Daudz ir arī mežu. To kopējā platība ir 60 miljoni hektāru (600 000 km2), kopējais koksnes daudzums 9 miljardi m3, katru gadu tās daudzums pieaug par 100 miljoniem m3.
Līdzenuma ziemeļdaļā atrodas tundras zona, vidusdaļā taiga, bet dienvidos stepe.
Līdzenuma klimats ir kontinentāls un diezgan bargs. Gada vidējā gaisa temperatūra ir no -10,5 °C ziemeļos līdz 1 - 2 °C dienvidos. Janvāra vidējā temperatūra ir no -28 līdz -16 °C, bet jūlija: no +4 līdz +22 °C. Veģetācijas periods līdzenuma galējos dienvidos ilgst 175 - 180 dienas. Gada nokrišņu summa ir no 200 - 250 mm tundras un stepes zonās līdz 500 - 600 mm mežu zonā. Sniega segas biezums svārstās no 20 - 30 cm stepē līdz 70 - 100 cm taigā pie Jeņisejas upes.
Līdzenuma teritorijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumsibīrijas līdzenums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)