Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju. Rudajai lapsai ir 45 pasugas, no kurām divas dzīvo Eiropā. Eiropas lielākajā daļa, Latviju ieskaitot, sastopama Eiropas rudā lapsa (Vulpes vulpes crucigera),[1] bet Eiropas ziemeļos dzīvo — Skandināvijas rudā lapsa (Vulpes vulpes vulpes).
| Rudā lapsa Vulpes vulpes (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Lapsas (Vulpes) |
| Suga | Rudā lapsa (V. vulpes) |
| Izplatība | |
 Dabīgais izplatības areāls
Introdukcijas areāls
Iespējamais izplatības areāls
| |
 Rudā lapsa Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Rudās lapsas ir plaši izplatītas lielā daļā pasaules. Tās sastopamas Kanādā, Aļaskā, ASV, Eiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijā un no 19. gadsimta arī Austrālijā.
Latvijā lapsa ir parādījusies vēlajā pēcledus laikmetā, un vienmēr bijusi plaši izplatīta. Lapsu skaits Latvijā ik gadus svārstās 10 000 — 12 000 īpatņu robežās. Galvenie iemesli, kas nosaka lapsas skaita svārstības, ir parazīti un slimības (kašķis, trakumsērga), lielie plēsēji (galvenokārt vilki) un barības trūkums. Peļveidīgo grauzēju savairošanās veicina arī lapsu savairošanos. Ekoloģiski lapsa ir ļoti plastisks dzīvnieks, kas uzturas gan meža masīvos, gan kultūrainavā, pat apdzīvotās vietās. Tā bieži sastopama mežmalās, purvmalās, ūdenstilpju piekrastēs, birztalās un krūmu saaudzēs lauka vidū. Lapsas izvairās no lieliem, vienveidīgiem priežu mežu masīviem un stipri pārpurvotām mežaudzēm.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuRudās lapsas ir lielākās no lapsu ģints. To ķermenis ir slaids (garums 46—80 cm), kājas proporcionāli īsas. Kažoks lapsai ir biezs, ar attīstītiem akotmatiem un blīvu pavilnu. Mugura, sāni un aste ir gaiši ruda līdz intensīvi sarkanbrūnai. Pakakle, krūtis, arī astes gals ir balts, vēders pelēki balts (reizēm ar melnu joslu). Lapsai ir melnas kājas līdz lecamajām locītavām un melna ausu mugurpuse. Lapsas pēdas ir līdzīgas neliela suņa pēdām, un to nospiedumi veido taisnu līniju. Ekskrementi parasti spirīski savērpti (garums apm. 10 cm), ar vienu stipri nosmaiļotu galu.
Rudajai lapsai savvaļā bez rudā krāsojuma ir vēl divas krāsu formas. Aptuveni 25% savvaļas īpatņu uz sejas, pleciem vai muguras ir tumšs raksts vai svītra. Otra krāsu variācija ir sudrabainā. Šī krāsa var variēt no izteikti sudrabainas līdz gandrīz melnai, kas sastāda 10% no rudo lapsu pasaules savvaļas populācijas. No šīs savvaļas lapsu krāsas variācijas cēlušās fermās audzētās sudrablapsas.[2]
Ieradumi
labot šo sadaļu
Barībā dominē peļveidīgie grauzēji; ja to ir maz, tad lapsas ķer arī lielākus zīdītājdzīvniekus, piemēram, zaķus, stirnas un mežacūku mazuļus, kā arī putnus. Biežāk nekā vilks, lapsas barībā izmanto kukaiņus un augus (ogas, augļus, sēklas).
Lapsu varētu saukt par nometnieku. Ziemā, kad maz medījuma, tā ēd arī kritušos dzīvniekus. Lapsa ir aktīva visu gadu. Tā biežāk medī krēslā un naktī nekā dienā. Sliktā laikā un lielā salā lielāko diennakts daļu lapsa pavada alā un dažādās, dabiskās slēptuvēs. Lapsa ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks, kas apkārtējā vidē orientējas galvenokārt ar ožas un dzirdes palīdzību (redze tai ir attīstīta daudz vājāk). Medību laikā lapsa lieliski māk izmantot visas dabiskās iespējas, lai sevi aizsegtu. Lapsa pārvietojas pa ieplakām, grāvjiem, krūmu un mežu aizsegā, bieži apstājās un novērtē situāciju apkārtnē. Tā samērā labi peld un spēj uzrāpties arī slīpi augošā kokā.
Reprodukcija
labot šo sadaļu
Lapsa pārsvarā dzīvo ģimenēs. Vairošanās midzeni lapsa mēdz iekārtot pamestās āpša un jenotsuņa alās, vai tamlīdzīgās slēptuvēs, interesanti ir tas, ka lapsa pati alas nerok. Lapsas apdzīvoto alu var atšķirt no āpša vai jenotsuņa apdzīvotas alas pēc tā, ka pavasarī lapsa tīra alu, un pēc iztīrīšanas blakus alai ir redzams apmēram 2 metrus garš, noapaļots zemes izsviedums. Pie ieejas alā parasti mētājas barības atliekas un kauli, kas nepatīkami smako. Vienu un to pašu alu lapsas aizņem vairākus gadus pēc kārtas. Teritorijas iezīmēšana visintensīvāk notiek pavasarī, riesta periodā. Riesta laikā sievišķais dzimums ar īsiem rējieniem aicina vīrišķo dzimumu. Starp tēviņiem notiek riesta cīņas. Mazuļi (parasti 4 — 6 kucēni) dzimst maijā un jūnijā. Sākumā tie ir akli (acis atveras 2 — 2,5 nedēļu vecumā). Alā mazuļi dzīvo apmēram 1,5 mēnešus. Pēc tam mazie lapsēni sāk iznākt no alas un tās priekšā rotaļāties. Šajā laikā abi vecāki tiem intensīvi piegādā barību un māca medīt. Trīs mēnešu vecumā lapsēni atstāj dzimto alu. Sākas rudens un ģimene izklīst, lapsēni uzsāk patstāvīgu dzīvi. Dzimumgatavību jaunās lapsas parasti sasniedz 2, retāk 3 gadu vecumā. Lapsas mūža ilgums ir 5 — 8 gadi, nebrīvē lapsa var nodzīvot arī ilgāk.
Lapsa latviešu folklorā
labot šo sadaļuLatviešiem ir daudz tautas pasaku par rudo viltnieci lapsu, kas vienmēr apmāna vilku un citus dzīvniekus, kā arī cilvēku. Tomēr ir viens dzīvnieks, kas reizēm pārspēj lapsu viltībā - zaķis.[3] Lapsa gandrīz vienmēr latviešu pasakās ir negatīvs tēls. Un pasakās par šo dzīvnieku ir mācība par to, cik uzmanīgam ir jābūt, lai neuzķertos uz „lapsas viltību” dzīvē.[4]
Suitu novadā ir rotaļa, kas saucas "Rudā lapsa": spēlētāji sasēžas ciešā lokā ar mugurām uz ārpusi un sev pāri pārsedz villaini. Viens no spēlētājiem tēlo lapsu un skrien sēdētājiem apkārt ar grīstē sagrieztu dvieli rokās un dungo dziesmiņu - „Skatatiesi, mani bērni, kur tā rudā lapsa tek!” Apkārt skrienot, "lapsa" nemanot nosviež dvieli zemē kādam no sēdošajiem aiz muguras un turpina skriet pa apli. Ja dvielis joprojām guļ zemē, tad to paceļ un uzsit pa muguru sēdošajam, kas nepamanīja dvieli sev aiz muguras. "Lapsa" sēžas aplī zem villaines, bet neuzmanīgais spēlētājs kļūst par "lapsu".[5]
Rudo lapsu pasugas
labot šo sadaļuRudai lapsai ir 45 pasugas:
|
|
|
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 ISIS Abstracts
- ↑ «Rīgas zoodārzs: Rudā lapsa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 16. novembrī.
- ↑ «Lapsa un zaķis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 8. novembrī.
- ↑ «Par ko māca pasakas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 13. janvārī.
- ↑ «Rotaļas - Suitu novads». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 13. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Dižā peļotāja lapsa
- Nationalgeographic: Red Fox Vulpes vulpes Arhivēts 2007. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē.