Sauszemes bruņurupuču dzimta

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes. Šajā dzimtā ir 15 mūsdienās dzīvojošas ģintis ar apmēram 50 sugām un 4 izmirušas ģintis. Sauszemes bruņurupuču dzimtas tuvākie radinieki ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) sugas.

Sauszemes bruņurupuču dzimta Testudinidae (Linnaeus, 1758)
Aldabras milzu bruņurupucis (Aldabrachelys gigantea)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Rāpuļi (Reptilia)
Kārta	Bruņurupuči (Testudines)
Apakškārta	Slēptkakla bruņurupuči (Cryptodira)
Virsdzimta	Sauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea)
Dzimta	Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae)
Sauszemes bruņurupuču dzimta Vikikrātuvē

Sauszemes bruņurupuči savvaļā sastopami Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un vairākās salās - Madagaskarā un Galapagu salās, kā arī Aldabras atolā. Tie mājo gan mērenajā joslā, gan tuksnesī, gan lietus mežos.

Izskats un īpašības

Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupuču dzimtā

Kā lielāko daļu bruņurupuču sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas pret ienaidniekiem aizsargā kaula čaula, kuras virsējo kārtu veido ragvielas vairodziņi. Bruņu augšējais vairogs - karapakss lielākajai daļai ir augstu izcelts, turklāt atšķirībā no citām dzimtām, šīm sugām ir papildus savienojums čaulai ar krūšu kurvi (ribām). Divām ģintīm (sauszemes brunurupučiem (Testudo) un zirnekļbruņrupučiem (Pyxis)) plastronam (apakšējam vairogam) ir kustīgs locījums jeb eņģe, bet eņģmuguras bruņurupučiem (Kinixys) vienīgajiem ir kustīgs karapaksa locījums čaulas pēdējā trešdaļā. Enģmuguras bruņurupuči, ievelkoties čaulā, spēj pielocīt karapaksa beigu daļu, līdzīgi kā ar durtiņām nosedzot asti un pakaļkājas. Šīs dzimtas sugām ir masīvas, stabveidīgas kājas. Pirksti saauguši kopā un tikai īsie nagi norāda katra pirksta atrašanās vietu pēdā. Galvas un kāju ādu, īpaši priekškāju, bagātīgi sedz ragvielas zvīņas un vairodziņi.

Galvas un kāju ādu sedz ragvielas zvīņas un vairodziņi, attēlā Āfrikas spurainais bruņurupucis (Geochelone sulcata)

Dažas stundas vecs bruņurupucītis

Sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas var būt dažāda lieluma. Vidēji lielākās dzimtā ir zvaigžņoto bruņurupuču (Geochelone) sugas, bet mazākās plakanbruņrupuči (Homopus). Vislielākais uz kontinentālās sauszemes dzīvojošais bruņurupucis ir Āfrikas spurainais bruņurupucis (Geochelone sulcata), kura čaulas garums var sasniegt 83 cm, bet par to lielāks ir Galapagu salās dzīvojošais Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra). Tā masa var sasniegt 400 kg un bruņu garums 1,8 metrus. Vismazākais dzimtā un visā bruņurupuču kārtā ir raibais plakanbruņrupucis (Homopus signatus) Tā tēviņu bruņu garums nepārsniedz 8 cm un svars ir apmēram 70 g.

Dzimuma dimorfisms

Lielākajai daļai sauszemes bruņurupuču dzimtas sugām piemīt dzimumdimorfisms. Atšķirības dažādām sugām var būt dažādas. Dažām sugām tēviņiem ir garāks karapaksa kakla vairogs, citām sugām mātītēm ir garāki nagi. Lielākajai daļai sugu mātītes ir lielākas par tēviņiem. Tēviņu plastrons ir viegli ieliekts uz iekšu, lai atvieglotu pārošanos. Visvieglākais veids, kā atšķirt abus dzimumus, ir aplūkot bruņurupuču astes. Mātītēm ir īsākas astes un tās ir noliektas uz leju, bet tēviņiem aste ir daudz garāka un parasti pacelta uz augšu.

Uzvedība un barība

Sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas ir aktīvas dienas gaišajā laikā vai krēslas stundās atkarībā no gaisa temperatūras. Tie pamatā ir vientuļnieki un neveido attiecības ar citiem indivīdiem. Lielie bruņurupuči ir ļoti lēni. Tie pārvietojas ar ātrumu 0,27 km/h. Sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas pamatā ir zālēdājas. Tās barojas ar zāli, sēklām, ziediem, kaktusiem un augļiem, lai gan ir dažas sugas, kas barojas arī ar maitu.

Pārošanās sezonā uzvedības modeļi dažādām sugām ir atšķirīgi, bet visbiežāk tēviņi seko mātītēm, kamēr tās noķer. Mātīte izkasa zemē iedobi un parasti izdēj nelielu skaitu olu (līdz 10), bet olu skaits atkarībā no sugas var būt dažāds (1—30) Dējumi viena gada laikā var būt vairāki. Olas tiek izdētas nakts laikā un nosegtas ar augsni vai organiskiem trūdiem. Tad mātīte pamet olas un augsnes siltuma sildīta olās attīstās jaunā paaudze. Atkarībā no sugas inkubācijas periods ilgst 60—120 dienas.

Ienaidnieki

Lai arī pieauguši bruņurupuči ir labi pasargāti no ienaidniekiem, ar to olām un mazuļiem barojas dažādi putni, plēsīgie zīdītāji un citas rāpuļu sugas. Mazāka auguma sugām medīti tiek arī pieaugušie indivīdi, īpaši bruņurupučus ir iecienījuši jenoti un dažādas suņu dzimtas sugas.

Sistemātika

Elastīgie bruņurupuči (Malacochersus tornieri)

Šķautņainais bruņurupucis (Chersina angulata)

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae)

• Apakšdzimta Testudininae
  • ģints Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuči (Chelonoidis)
  • ģints Elastīgie bruņurupuči (Malacochersus)
  • ģints Eņģmuguras bruņurupuči (Kinixys)
  • ģints Ģeometriskie bruņurupuči (Psammobates)
  • ģints Indijas sauszemes bruņurupuči (Indotestudo)
  • ģints Leopardu bruņrupuči (Stigmochelys)
  • ģints Milzu bruņurupuči (Aldabrachelys)
  • ģints Plakanbruņrupuči (Homopus)
  • ģints Sauszemes bruņurupuči (Testudo)
  • ģints Starainie bruņurupuči (Astrochelys)
  • ģints Šķautņainie bruņurupuči (Chersina)
  • ģints Zirnekļbruņrupuči (Pyxis)
  • ģints Zvaigžņotie bruņurupuči (Geochelone)
  • ģints †Colossochelys
  • ģints †Maskarēnu milzu bruņurupuči (Cylindraspis)
  • ģints †Hadrianus
• Apakšdzimta Xerobatinae
  • ģints Brūnie bruņurupuči (Manouria)
  • ģints Goferbruņurupuči (Gopherus)
  • ģints †Stylemys

Ārējās saites

• Bruņurupču noteicējs latviešu valodā
• Kad kaķa vietā bruņurupucis^{[novecojusi saite]}
• Family Testudinidae (Tortoises)
• Tortoise Protection Group