Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda. Tā ir Baltijas jūras valodu grupas valoda, viena no divām Somijas valsts valodām (līdzās zviedru valodai). Tā ir arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Somu valodu prot aptuveni 5,23 miljoni cilvēku.[1] Zviedrijā, kur to ikdienā lieto aptuveni 200 tūkstoši cilvēku,[1] somu valoda ir atzīta par minoritātes valodu. Nelielas somvalodīgo kopienas dzīvo Norvēģijas ziemeļos Finnmarkā, Krievijas federālajā subjektā Karēlijas Republikā un Igaunijā.
| Somu valoda suomen kieli | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ˈsu͡o.mi] | |
| Valodu lieto: |  Somijā Zviedrijā Igaunijā Norvēģijā (Finnmarkā) Krievijā (Karēlijā)
| |
| Reģions: | Ziemeļeiropa | |
| Pratēju skaits: | ~5,23 miljoni[1] | |
| Valodu saime: | Urāliešu Somugru Somu-permiešu Somu-sāmu Baltijas somu Somu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (somu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Somija Eiropas Savienība
Minoritātes valoda: | |
| Regulators: | Somijas valodu izpētes institūta Valodas plānošanas nodaļa | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | fi | |
| ISO 639-2: | fin | |
| ISO 639-3: | fin | |
 Tumši zilā krāsā — valodai ir oficiālas valodas statuss | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Pirmais zināmais teksts, kas publicēts somu valodā, ir garīdznieka, Jaunās derības tulkotāja somiski Mikaela Agrikolas 1543. gadā tulkotā un publicētā ābece "Abckiria".
Dialekti
labot šo sadaļu
Somu valodas dialekti ir sadalīti divās grupās — rietumu un austrumu.[2] Ārpus Somijas runāto dialektu klasifikācija ir politiski jutīgs jautājums, kas ir bijis strīdīgs kopš Somijas neatkarības iegūšanas 1917. gadā. Tas īpaši attiecas uz karēļu valodu Krievijā un meänkieli Zviedrijā, kuru runātājus bieži uzskata par apspiestām minoritātēm. Karēliešu valoda ir pietiekami atšķirīga no standarta somu valodas, lai tai būtu sava ortogrāfija. Meänkieli ir ziemeļu dialekts, kas gandrīz pilnībā saprotams jebkura cita somu dialekta runātājiem, kas Zviedrijā ieguva oficiālās minoritātes valodas statusu vēsturisku un politisku iemeslu dēļ, lai gan arī somu valoda ir oficiālā mazākumtautību valoda Zviedrijā. 1980. gados meänkieli valodā tika pārtulkoti daudzi teksti, grāmatas un Bībele, un tā turpina attīstīties jau kā atsevišķa valoda.[3]
Somu alfabēts
labot šo sadaļuSomu alfabētā ir 29 burti.
| A | B | C | D | E | F | G | H | I | J |
| K | L | M | N | O | P | Q | R | S | T |
| U | V | W | X | Y | Z | Å | Ä | Ö |
Burti B, C, G, F, Q, W, X, Z un Å ir sastopami tikai personvārdos un vārdos, kuru cilme ir meklējama citās valodās.[4]
Skatīt arī
labot šo sadaļu| Somu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Finnish language» (angliski). Ethnologue. Skatīts: 2011-08-10.[novecojusi saite]
- ↑ «Wayback Machine». web.archive.org. 2007-09-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-27. Skatīts: 2023-04-29.
- ↑ «Raamattu käännetään meänkielelle – "Silloin kieli on enemmän olemassa"». Yle Uutiset (somu). 2016-01-26. Skatīts: 2023-04-29.
- ↑ «Finnish language, alphabet and pronunciation» (angliski). www.omniglot.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-26. Skatīts: 2012-03-06.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somu valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Somiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |