Spāņu Nīderlande

Spāņu Nīderlande ir apvienojošs nosaukums vairākām Svētās Romas impērijas zemēm, kas atradās personālūnijā ar Spānijas karalisti. Teritorijas apvienoja lielāko daļu no mūsdienu Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes, kā arī nelielas Vācijas un Francijas teritorijas ar galvaspilsētu Briselē.

Pēc pēdējās Burgundiešu dinastijas pārstāves nāves 1482. gadā, Burgundijas Nīderlandes zemes mantoja austriešu Hābsburgu dinastija. Pēc imperatora Kārļa V atteikšanās no troņa 1556. gadā, šīs zemes nonāca spāņu Hābsburgu pakļautībā. Pēc 1568. gadā sākušās protestantu sacelšanās, ziemeļu daļa 1581. gadā izveidoja neatkarīgu Holandes Republiku, pārējai katoļu apdzīvotajai teritorijas daļai paliekot Spānijas pakļautībā. 17. gadsimta otrajā pusē šeit bieži iebruka Francija, anektējot pierobežas zemes. 1714. gadā, Spānijas mantojuma kara rezultātā šī teritorija atkal pārgāja Austrijas Hābsburgu varā, radot Austrijas Nīderlandi.

• 
  Spānijas Nīderlande, 1579
• 
  Spānijas Nīderlandes sašķelšanās.
• 
  Austrijas Nīderlande

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spāņu Nīderlande.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)