Sudrabs

Sudrabs
47	; ; 1; 18; 18; 8; 2
	Ag; 107,8682 g/mol
	[Kr]4d105s1
	; Kodināta dabiskā sudraba paraugs un 5 latu monēta no sudraba
Oksidēšanas pakāpes	+2, +1
Elektronegativitāte	1,93
Blīvums	10490 kg/m3
Kušanas temperatūra	1234,93 K (961,78 °C)
Viršanas temperatūra	2435 K (2162 °C)

Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47. Dabā sudrabs ir sastopams brīvā veidā un savienojumos ar sēru un hloru. Sudrabs ir metāls ar vislielāko elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Savienojumos sudrabam var būt oksidēšanas pakāpe +1 un +2. Lielākajā daļā savienojumu sudrabs ir vienvērtīgs.

Ar laiku sudraba rotaslietas apsūbē un kļūst tumšas, jo notiek ķīmiskā reakcija ar gaisā esošajām sērūdeņraža zīmēm:

4Ag + 2H₂S + O₂ → 2Ag₂S + 2H₂O

Reakcijas gaitā veidojas melns, ūdenī nešķīstošs sudraba sulfīds.

Vēsture

Sudrabs bija zināms metāls jau senajos laikos. No sudraba darinātas rotaslietas ir uzietas vairākās apbedījumu vietās, kas ir datētas ar 4000. gadu p.m.ē.^[1] Tāpat sudrabs līdzās zeltam ir ticis izmantots kā maiņas līdzeklis starp Nīlas un Indas upes teritorijām kopš 800. gada p.m.ē.^[1]

Atrašanās dabā

Dabā atrasts sudraba gabaliņš

Sudraba tīrradņi ir ļoti reti, daudz retāki nekā zelta. Toties tie var svērt vairākus simtus kilogramu. Visvairāk sudrabs tiek iegūts Peru, Bolīvijā, Meksikā, Ķīnā, Austrālijā, Čīlē, Polijā un Krievijā. Ir atklāti lieli sudraba krājumi Tadžikistānā.

Izotopi

Dabā ir sastopami divi stabili sudraba izotopi: sudrabs–107 (51,839% no kopējā sudraba daudzuma) un sudrabs–109 (48,161%).^[2] Ir zināmi vēl 36 mākslīgi iegūti radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 93 līdz 130.

Izmantošana

Sudrabu tā fizisko un ķīmisko īpašību dēļ izmanto daudzās tehnikas un citās nozarēs — elektronikā, elektrotehnikā, precīzajā mašīnbūvē, raķešbūvē un medicīnā. Sudrabu un tā sakausējumus lieto juvelierizstrādājumu un monētu izgatavošanā. Sudraba bromīdu AgBr izmanto fotogrāfijā gaismjutīgo fotomateriālu ražošanā.

Skatīt arī

Zelts

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Silver». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2020. gada 8. novembris.
↑ «Isotopes of the Element Silver» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 3. martā.