Sulfāti

Sulfāti (franču: sulfate, no latīņu: sulphur — 'sērs') ir sērskābes sāļi. Lielākoties tie labi šķīst ūdenī, izņemot kalcija, stroncija, svina un bārija sulfātus. Sārmu metālu un magnija sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai apmēram pie 900 °C tie sadalās par metāla oksīdu un SO₂. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO₄²⁻. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā, var veidoties skābie sāļi — hidrogēnsulfāti. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO₄⁻. No ūdens šķīdumiem sulfāti parasti izdalās kristālhidrātu veidā (dažu metālu, piemēram, vara un dzelzs, sulfātu kristālhidrātus sauc par vitrioliem).

Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti.

Iegūšana

Sulfātus var iegūt, metāliem vai to savienojumiem reaģējot ar sērskābi, vai, atsevišķos gadījumos, ar citiem sulfātiem. Sulfāti var veidoties arī, oksidējoties sulfītiem (sērpaskābes sāļiem).

Ca(OH)₂ + H₂SO₄ → CaSO₄ +2H₂O

BaCl₂ + Na₂SO₄ → BaSO₄ + 2NaCl

2Na₂SO₃ + O₂ → 2Na₂SO₄

Bezūdens sulfātus iegūst, sēra trioksīdam reaģējot ar atbilstošajiem hlorīdiem neūdens vidēs, kā šķidrā SO₂ vai sulfurilhlorīdā:

CuCl₂ + 2SO₃ → CuSO₄ + SO₂Cl₂

Sulfāti bieži vien ir ķīmiskās rūpniecības atkritumi, jo tie veidojas neitralizācijas reakcijās ar sērskābi.

Nozīmīgākie sulfāti

• Ģipsis — kalcija sulfāts, dabā sastopams dihidrāta veidā, ģipšakmenī.
• Nātrija sulfāts (glaubersāls) — sastopams dažu jūru ūdeņos, dažreiz lieto par stikla izejvielu, jo tas ir lētāks par sodu, taču vairāk veicina kausēšanas krāsns koroziju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sulfāti.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)