Sviestskābe

Sviestskābe (С₃Н₇СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Sviestskābe ir bezkrāsains šķidrums ar veca sviesta smaku. Zīdītāji ar labu ožu (piemēram suņi) to spēj saost pie koncentrācijas gaisā 10 ppb (miljardās daļas) savukārt cilvēks — 10 ppm (miljonās daļas). Sviestskābes sāļus un esterus sauc par butirātiem (grieķu: būtyron — sviests). Sviestskābei ir struktūrizomērs — izosviestskābe. Sviestskābe pārtikā ir sastopama sviestā, Parmezāna sierā un dažādos citos raudzētos produktos.

Sviestskābe
Sviestskābes struktūrformula Sviestskābes molekulas modelis
Citi nosaukumi	n-butānskābe, propānkarbonskābe
Ķīmiskā formula	С3Н7СООН
Molmasa	88,10 g/mol
Blīvums	959 kg/m3
Kušanas temperatūra	−7,9 °C
Viršanas temperatūra	163,5 °C

Veidošanās dabā

Dabā sviestskābi sintezē obligāti anaerobi mikroorganismi anaerobās fermentācijas procesā. Šo metabolisma ceļu 1861. gadā atklāja Luijs Pastērs. Sviestskābi sintezējošo baktēriju sugu piemēri:

• Clostridium acetobutylicum
• Clostridium butyricum
• Clostridium kluyveri
• Clostridium pasteurianum
• Fusobacterium nucleatum
• Butyrivibrio fibrisolvens
• Eubacterium limosum