Tītaru grifs
Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem. Tā ir visbiežāk sastopamā maitas putnu suga Amerikā, kas mājo atklātās un daļēji atklātās ainavās, ietverot subtropu mežus, krūmājus un tuksnešus.[1] Tītaru grifs ir viena no trim sugām, kura ietilpst katartu ģintī (Cathartes).
| Tītaru grifs Cathartes aura (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Dzimta | Amerikas grifi (Cathartidae) |
| Ģints | Katartas (Cathartes) |
| Suga | Tītaru grifs (C. aura) |
| Izplatība | |
 Zaļā krāsā iekrāsota teritorija, kur tītaru grifs sastopams visu cauru gadu, bet dzeltenā krāsā — tikai vasarā | |
 Tītaru grifs Vikikrātuvē | |
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļuIlgu laiku Amerikas grifu dzimtas sugas tika sistematizētas stārķveidīgo kārtā, tomēr Dienvidamerikas zinātnieki, balstoties uz pēdējo gadu DNS pētījumiem, šos putnus ir izņēmuši no stārķveidīgo kārtas un sistematizē kārtā — Incertae sedis, kas nozīmē, ka kārta nav zināma. Tā varētu būt vai nu vanagveidīgo kārta vai katartidveidīgo kārta, kas jānoskaidro turpmākajos pētījumos.[2]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Tītaru grifs ir liels putns. Tā ķermeņa garums ir 64—81 cm, spārnu izplētums 170—183 cm, svars 0,85—2,0 kg.[3] Izplatības reģiona ziemeļu daļā dzīvojošie putni ir lielāki nekā dienvidos dzīvojošie. Pirmajiem vidējā masa ir 2 kg, otrajiem 1,5 kg.[4] Starp dzimumiem tikpat kā nav atšķirību. To apspalvojums ir vienāds, bet mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.[5] Lielākā daļa tītaru grifu ir tumši brūni, gandrīz melni, spārnu apspalvojums no apakšas ir sudrabaini pelēks, kontrastējot ar tumšo spārnu malu.[6] Pieauguša putna galva, salīdzinot ar ķermeni, izskatās maza. Tā ir sarkana ar dažām spalvām vai pilnībā kaila. Arī līkais knābis izskatās salīdzinoši īss, jo tas ir sarkans ar ziloņkaula krāsas galu, kas vizuāli uztveras kā viss knābis. Acu zīlītes ir pelēkbrūnas, kājas un pēdas sārti pelēkas. Jaunajiem putniem ir pelēka galva, bet knābja gals melns. Sasniedzot dzimumbriedumu, tie iegūst pieaugušā putna apspalvojumu. Dažreiz var novērot gaišus tītaru grifus,[7] kurus kļūdaini sauc par albīniem.[8]
Augšējam plakstiņam ir viena plāna skropstu rinda, bet apakšējam 2 rindas.[9] Divi pirksti no tiem, kas vērsti uz priekšu, ir gari un saistīti ar nelielu peldplēvi pie pirkstu pamatnes. Pēdas ir lielas, un to nospiedums uz zemes kopā ar nagu ir 9,5—14 cm garš, 8,8—10,2 cm plats. Lielās pēdas ir plakanas un piemērotas staigāšanai, tās nav piemērotas sagrābšanai un nešanai, jo pirksti ir samērā vāji. Arī nagi nav piemēroti sagrābšanai. Kā visiem Amerikas grifiem, arī tītaru grifam nāsis neatdala starpsiena, un no sāniem knābim var redzēt cauri.[10]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Tītaru grifi ir sabiedriski putni. Nakts laikā tie veido lielas grupas, kas kopīgi guļ. Dienas laikā grupa sadalās mazākos bariņos (3—12) barības meklējumos.[11] Vienā nakšņojošā barā var būt pat līdz vairākiem simtiem indivīdu, bet biežāk līdz 70. Reizēm kopīgi ar tītaru grifiem nakšņo arī Amerikas melnais grifs. Gulēšanai parasti tiek izmantots kāds vecs, nokaltis koks, kuram nav lapotnes, vai piemērotas cilvēku veidotas konstrukcijas, piemēram, ūdenstorņi. Nakts laikā tītaru grifam samazinās temperatūra par apmēram 6 grādiem, noslīdot līdz 34 °C. Iestājas viegla hipotermija.[12] Tītaru grifi ligzdo alās, bet tās neapmeklē ārpus putnēnu audzināšanas sezonas.[13]
Tītaru grifu var bieži novērot stāvam ir izplestiem spērniem. Pastāv viedoklis, ka šāda poza tiek izmantota vairāku iemeslu dēļ — tiek žāvēti spārni, sildīts ķermenis un saules staros iznīcinātas baktērijas uz ādas. Šo paradumu biežāk var novērot pēc mitrām, lietainām naktīm. Līdzīgu paradumu var novērot Jaunās pasaules grifiem un stārķiem.[14] Pieaugušiem putniem ir maz ienaidnieku. Tos reizēm var nogalināt klinšu ērglis, baltgalvas ērglis vai Amerikas ūpis (Bubo virginianus), perējumu var nopostīt jenoti, Ziemeļamerikas oposumi un lapsas.[14] Savvaļā tītaru grifs dzīvo līdz 16 gadiem, toties nebrīvē tas var sasniegt 30 gadu vecumu.[11] Vecākais zināmais tītaru grifs ir nodzīvojis 38 gadus.[15]
Uz zemes tītaru grifs ir samērā neveikls. Tas pārvietojas ar nelieliem lēcieniem. Tam jāpieliek liela fiziska piepūle, lai paceltos gaisā. Ja uz zemes tam mēģina pielavīties ienaidnieks, tas sastingst un nogaida, līdz uzbrucējs ir pietiekami tuvu, lai iešļāktu tam sejā urīnu, mērķējot uz acīm un nāsīm. Lai spētu strauji pacelties gaisā pēc ēšanas, tas tikko apēsto barību izvemj.[16]
Barošanās
labot šo sadaļu
Tītaru grifs kā visi maitas putni ir maitēdājs. Tas barojas gan ar lielu dzīvnieku, gan mazu dzīvnieku maitām, priekšroku dodot tām, kas ir svaigākas. Tītaru grifs neapmeklē maitu, kas jau ir sasniegusi amonifikācijas (pūšanas) stadiju. Retos gadījumos tas barojas ar augu izcelsmes barību: jūraszālēm, ķirbju un citu augļu sēklām, neatsakās no dzīviem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem.[17] Dienvidamerikā ir novērots, ka tītaru grifs barojas ar eļļas palmu (Elaeis) augļiem.[18] Ļoti retos gadījumos tas nogalina dzīvu medījumu.[19] Tītaru grifs bieži novērojams, barojoties ar uz ceļa notriektiem dzīvniekiem vai upju krastos ar izskalotām zivīm.[3] Seklā ūdenī tas arī pats medī zivis.
Barību tītaru grifs atrod, izmantojot savu izcilo ožu. Tas lido zemu, pēc iespējas tuvāk zemei, lai varētu saost iespējamo barību. Daudzi citi maitas putni, kuriem nav spēja saost mirušos dzīvniekus, seko tītaru grifam. Arī pārējām katartu sugām ir spēja saost smaržas, bet, satiekoties pie vienas maitas, dominējošā pozīcijā ir tītaru grifs, kurš ir lielākais no visām katartām.[14] Toties tītaru grifu no maitas padzen karaliskais grifs un abu sugu kondori. Lielākiem zālēdājiem tītaru grifs pats nespēj pāršķelt biezo ādu un tam ir nepieciešama lielāko maitas putnu palīdzība, kuri spēj iešķelt pirmo griezumu dzīvnieku ādā.
Ligzdošana
labot šo sadaļuTā kā tītaru grifa izplatības areāls ir ļoti liels, tad ligzdošanas laiks mainās atkarībā no dzīves vietas un vietējām klimatiskām īpatnībām.[20] Riesta laikā tēviņš izpilda ap mātīti riesta deju, nelieliem lēcieniem riņķojot ap to ar nedaudz paplestiem spārniem. Arī gaisā pāris izpilda riesta lidojumu, abi lido cieši līdzās gan strauji pikējot, gan atkal paceļoties gaisā.[17]
Ligzda kā tāda netiek būvēta, bet ligzdošanas vietai tiek piemeklētas alas, klinšu pārkares, koku dobumi vai apslēpta vieta, ko sedz biezi saauguši augi. Dējumā parasti ir 2 olas, bet var būt arī 1—3. Olas ir gaišā krēma krāsā ar brūniem vai violetiem raibumiņiem platākajā galā.[17] Perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 30—40 dienas. Izšķiļoties putnēni ir bezpalīdzīgi, bet segti ar pūkām. Mazuļus baro abi vecāki apmēram 10—11 nedēļas. Ja ligzdošanas laikā pāri iztraucē, tas perējumu var pamest. Reizēm tie ienaidniekam uzbrūk un spēj to pat nogalināt.[13] Jaunie putni izlido, sasniedzot 9—10 nedēļu vecumu. Ģimene paliek kopā līdz rudenim.[17]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «IUCN: Cathartes aura». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. martā. Skatīts: 2013. gada 22. februārī.
- ↑ «A classification of the bird species of South America». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. martā. Skatīts: 2009. gada 22. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 ADW: Cathartes aura
- ↑ Raptors of the World by Ferguson-Lees, Christie, Franklin, Mead & Burton. Houghton Mifflin (2001), ISBN 0-618-12762-3
- ↑ Hill, N. P. (1944). "Sexual Dimorphism in the Falconiformes" (PDF). Auk 61 (April): 228. doi:10.2307/4079366. Retrieved 2007-10-14.
- ↑ A Guide to the Birds of Colombia
- ↑ Turkey Vulture (Cathartes aura) Light morph
- ↑ Kirk, D. A.; Mossman, M. J. (1998). "Turkey Vulture (Cathartes aura)". In A. Poole and F. Gill. The Birds of North America. 339. Philadelphia, PA.: The Birds of North America, Inc..
- ↑ Fisher, Harvey I. (February). "The Pterylosis of the Andean Condor". Condor (Cooper Ornithological Society) 44 (1): 30–32. doi:10.2307/1364195. JSTOR 1364195
- ↑ Allaby, Michael (1992). The Concise Oxford Dictionary of Zoology. Oxford, UK: Oxford University Press. p. 348. ISBN 0-19-286093- Nepareizs ISBN
- ↑ 11,0 11,1 «Turkey Vulture (Cathartes aura)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 31. janvārī. Skatīts: 2008. gada 31. janvārī.
- ↑ Feduccia, J. Alan (1999). The Origin and Evolution of Birds. Yale University Press. p. 116. ISBN 0-226-05641-4.
- ↑ 13,0 13,1 Fergus, Charles (2003). Wildlife of Virginia and Maryland Washington D.C.. Stackpole Books. p. 171. ISBN 0-8117-2821-8.
- ↑ 14,0 14,1 14,2 Snyder, Noel F. R. and Helen Snyder (2006). Raptors of North America: Natural History and Conservation. Voyageur Press. p. 40. ISBN 0-7603-2582-0.
- ↑ Questions and Answers: Turkey Vulture
- ↑ Terres, J. K. (1980). The Audubon Society Encyclopedia of North American Birds. New York, NY: Knopf. p. 959. ISBN 0-394-46651-9.
- ↑ 17,0 17,1 17,2 17,3 Kaufman, Kenn (1996). Lives of North American Birds. Houghton Mifflin Field Guides. p. 112. ISBN 0-618-15988-6.
- ↑ Pinto, O. M. O. (1965). "Dos frutos da palmeira Elaeis guineensis na dieta de Cathartes aura ruficollis". Hornero 8: 276–277.
- ↑ Kritcher, John C. (1999). A Neotropical Companion. Princeton University Press. p. 286. ISBN 0-691-00974-0.
- ↑ Burton, Maurice; Burton, Robert (2002). The International Wildlife Encyclopedia, third edition. 20. Marshall Cavendish. p. 2788. ISBN 0-7614-7286-X.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tītaru grifs |