Talasa (pavadonis)
Talasa, arī Neptūns IV[3], ir Neptūna pavadonis. Tas ir otrais pēc kārtas, skaitot no Neptūna.
 Najāda vai Talasa (Voyager 2uzņemtais attēls) | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Voyager zinātnieku komanda |
| Atklāšanas datums | 1989. gada septembris |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 1989. gada 18. augusts | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 50 075 ± 1 km |
| Ekscentricitāte | 0.0002 ± 0.0002 |
| Apriņķojuma periods | 0.31148444 ± 0.00000006 d |
| Slīpums | 0.21 ± 0.02° (pret Neptūna ekvatora plakni) |
| Riņķo ap | Neptūns |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 108 × 100 × 52 km[1] |
| Masa | ~3.5 × 1017kg |
| Vidējais blīvums | ~1.2 g/cm³ |
| Ass slīpums | 0 |
| Albedo | 0.091[2] |
| Temperatūra | ~51 K |
| Redzamais spožums | 23.32[2] |
Atklāšana un nosaukums
labot šo sadaļuPavadonis tika atklāts pirms 1989. gada septembra vidus, izpētot starpplanētu zondes „Voyager 2” uzņemtos attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1989 N 5[4]. Vārds Talasa pavadonim tika piešķirts 1991. gada 16. septembrī ar Starptautiskās Astronomijas savienības cirkulāru Nr.5347[5]. Talasa grieķu mitoloģijā ir jūras dieviete, Ētera un Hēmeras meita.
Orbīta un fizikālie parametri
labot šo sadaļuTalasa ir neregulāras, diskveida formas pavadonis. Nekādas ģeoloģiskās aktivitātes pēdas uz pavadoņa nav konstatētas. Tiek uzskatīts, ka Talasa ir izveidojusies, apvienojoties agrāk eksistējošo pavadoņu šķembām, kuras palika pēc sadursmēm, kad Neptūns savā gravitācijas laukā „sagrāba” Tritonu[6]. Talasa orbīta palēnām pazeminās. Tas nozīmē, ka ar laiku pavadonis vai nu ietrieksies Neptūnā, vai arī izjuks gabalos, izveidojot gredzenu ap planētu. Šādā gadījumā radušās atlūzas relatīvi ātri nonāks Despoinas orbītā.
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Talasa.
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |