Trāķija

Trāķija (bulgāru: Тракия, turku: Trakya, grieķu: Thrāíkē, latīņu: Thracia) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos. Ģeogrāfiski reģions atrodas starp Egejas, Melno un Marmora jūrām. Uz sauszemes Trāķijas robežas ir Balkānu kalnu grēda ziemeļos un Rodopi dienvidos.

Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes

Lielākā daļa no Trāķijas mūsdienās atrodas Bulgārijas teritorijā. Bulgārijā un Turcijā šo reģionu sauc arī par Rumēliju. Šis nosaukums nāk no turku valodas vārda Rûm ("Roma").

Vēsture

Senākie iedzīvotāji šajā reģionā bija trāķieši. Mūsu ēras 46. gadā to pakļāva Romas impērija un izveidoja Trāķijas provinci. Pēc Romas impērijas sabrukuma 395. gadā reģions bija daļa no Bizantijas impērijas. 15. gadsimtā Trāķiju iekaroja Osmaņu impērija. 1878. gadā Trāķija tika iekļauta Austrumrumēlijā, bet jau 1885. gadā apvienojās ar Bulgārijas kņazisti.

Pirmā Balkānu kara rezultātā praktiski visa Trāķija tika iekļauta Bulgārijā, bet drīz vien, pēc Otrā Balkānu kara, notika Trāķijas sadalīšana. Rietumtrāķija tika pievienota Grieķijai, bet Austrumtrāķija Turcijai. Daļu no Rietumtrāķijas un Austrumtrāķijas (arī Edirni) ieguva Grieķija 1920. gadā. Pēc aktīvās karadarbības beigām, pēc Pirmā pasaules kara, notika Trāķijas sadalīšana starp Bulgāriju, Grieķiju un Turciju, kas faktiski bija pēdējā reize, kad šis reģions tika dalīts, respektīvi, pēc Lozannas miera līguma Austrumtrāķiju un Edirni (līdz Maricas upei) ieguva Turcija, Rietumtrāķija palika Grieķijai, bet Ziemeļtrāķija — Bulgārijai.