Tukuma novads

Tukuma novads
	Tukuma novads
	Ģerbonis
Centrs:	Tukums
Kopējā platība:	2 450,2 km2
• Sauszeme:	2 373,2 km2
• Ūdens:	77,0 km2
Iedzīvotāji (2024):	43 641
Blīvums (2024):	18,4 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Gundars Važa (LRA)
Mājaslapa:	www.tukums.lv

Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Tukuma novads, Engures novads, Jaunpils novads un Kandavas novads. Robežojas austrumos ar Rīgas līci un Jūrmalas valstspilsētu, kā arī Mārupes un Jelgavas novadiem, dienvidos ar Dobeles novadu, rietumos ar Saldus un Kuldīgas novadiem, kā arī Talsu novadu. Novada centrs atrodas Tukuma pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Tukuma rajona teritoriju.

Vēsture

Teritorijas apdzīvotība zināma kopš neolīta (Siliņupītes apmetne pie Lapmežciema 3.-2. gadu tūkstotī p.m.ē.). 13. gadsimta sākumā teritorijā dzīvoja lībieši, kurši un zemgaļi.^[3]

1253. gadā pēc Kursas sadalīšanas novads nokļuva Livonijas ordeņa īpašumā.^[3] 1562. gadā tas tika iekļauts izveidotajā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1795. gadā hercogiste tika iekļauta Krievijas Impērijā un 1797. gadā iekļauta Kurzemes guberņā (neliela daļa ap Kaņiera ezeru tika pievienota Krievijai jau 1783. gadā un iekļauta Vidzemes guberņā).^[4]

Administratīvais iedalījums

Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta): Cēres pagasts, Degoles pagasts, Džūkstes pagasts, Engures pagasts, Irlavas pagasts, Jaunpils pagasts, Jaunsātu pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Lapmežciema pagasts, Lestenes pagasts, Matkules pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Slampes pagasts, Smārdes pagasts, Tukuma pilsēta, Tumes pagasts, Vānes pagasts, Viesatu pagasts, Zantes pagasts, Zemītes pagasts un Zentenes pagasts.^[5]

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas

Tukuma novada domes ēka

2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "Latvijas Reģionu apvienība" (8 vietas), Latvijas Zaļā partija (3 vietas), politiskā partija "Tukuma pilsētai un novadam" (2 vietas), politiskā partija "Vienotība" (2 vietas), politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība" (2 vietas) un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (2 vietas).^[6] Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa no Latvijas Reģionu apvienības.^[7]

Daba

Lielākā novada daļa ietilpst Austrumkursas augstienē, kuras sastāvdaļas ir Abavas senleja (ietveroša arī Slocenes ieleju) vidū, Vanemas pauguraine ziemeļos, Spārnenes viļņotais līdzenums dienvidrietumos un Saldus pauguraine tālākajos rietumos. Piekrastē atrodas Piejūras zemienes Engures un Rīgavas līdzenumi, austrumos — Viduslatvijas zemienes Zemgales un Tīreļu līdzenumi.^[8] Augstākie punkti - austrumdaļā Milzukalns pie Tukuma (119 m), dienvidrietumos Smiltiņu kalns (156 m).^[9]

Derīgie izrakteņi: dolomīts (Lēpeni), saldūdens kaļķieži, māls (Kandava, Smārde), grants un smilts (Jaunsāti, Kažoki, Cēre, Zvāre, Praviņas), kūdra (lielākie kūdras purvi — Vānes, Lestenes-Ēnavas, Sīļu, Praviņu). Kaņiera ezerā ārstnieciskās dūņas, pie Kandavas minerālavoti. Augsnes — piejūras daļā galvenokārt tipiski podzolētās, augstienēs velēnu vāji un vidēji podzolētās, zemienēs velēngleja, velēnu podzolētās, palieņu un purvu. Meži vairāk nekā 40% teritorijas, purvi ap 5%.^[3]^[9]

Vidējā temperatūra janvārī -4 °C — -5 °C austrumdaļā, jūlijā +16 °C — +17 °C. Nokrišņi 600—700 mm gadā ar maksimumu rietumos.^[8]

Upes

Lielākās upes:

Ventas baseinā — Abava un tās pietekas: Viesate, Vēdzele, Pūre, Bebrupe, Amula, Imula
Lielupes baseinā — Džūkste, Slampe.
Rīgas līča baseinā — Slocene, Lāčupe.

Ūdenstilpes

63 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — Engures ezers (daļa, 19,1 km²), Kaņieris (11,2 km²), Valguma ezers (0,6 km²), Sēmes ezers (0,5 km²).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	50 339	—
1959	50 823	+0.04%
1967	53 233	+0.58%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	53 371	+0.09%
1979	55 443	+0.42%
1989	58 575	+0.55%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	55 531	−0.48%
2011	49 524	−1.04%
2021	44 193	−1.13%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Tukuma novada ciemu uzskaitījums

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[11]^[12]
1.	Tukums	Pilsēta	—	18 040
2.	Kandava	Pilsēta	—	3607
3.	Engure	Ciems	Engures	1310^[13]
4.	Lapmežciems	Ciems	Lapmežciema	1287
5.	Slampe	Ciems	Slampes	813
6.	Jaunpils	Ciems	Jaunpils	797
7.	Smārde	Ciems	Smārdes	620
8.	Pūre	Ciems	Pūres	600
9.	Ragaciems	Ciems	Lapmežciema	576
10.	Tume	Ciems	Tumes	575
11.	Irlava	Ciems	Irlavas	496
12.	Džūkste	Ciems	Džūkstes	384

Etniskais sastāvs

Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[14]

Latvieši (38429)			87.3%
Krievi (2651)			6.0%
Baltkrievi (701)			1.6%
Ukraiņi (572)			1.3%
Lietuvieši (364)			0.8%
Poļi (296)			0.7%
Čigāni (264)			0.6%
Igauņi (14)			0.0%
Ebreji (9)			0.0%
Cita un neizvēlēta (705)			1.6%

Ievērojami novadnieki

Volmārs fon Fārensbahs (1586—1633), karavīrs politiķis
Kārlis fon Meks (1821—1876), uzņēmējs
Kārlis Vilhelms Kupfers (1829—1902), anatoms
Krišjānis Barons (pazīstams arī kā Dainu tēvs) (1835—1923), folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.
Kārlis Bergs (1843—1902), zoologs
Jānis Kade (1858—1923), skolotājs un mūziķis
Aleksandrs Hanss Bernevics (1863—1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs
Jēkabs Klaviers (1865—1937), karavīrs
Teodors Zeiferts (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis
Ludis Bērziņš (1870—1965), mācītājs un folklorists
Ernests Birznieks-Upītis (1871—1960), rakstnieks
Gustavs Zemgals (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents
Ansis Gulbis (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks
Milda Bulle (1893—1938), skolotāja, komuniste
Valters Sadovskis (1882—1956), politiķis
Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
Ludvigs Sēja (1885—1962), diplomāts
Kārlis Fihtenbergs (1886—1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks
Jānis Straubergs (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks
Ernests Gulbis (1888—?), politiķis
Ernests Eferts-Klusais (1889—1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks
Ādolfs Bļodnieks (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934)
Kārlis Straubergs (1889—1962), folklorists un filologs
Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts
Arnolds Artums-Hartmanis (1895—?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants
Valdis Lukss (1905—1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks
Žanis Ansons (1911—1968), latviešu leģiona virsseržants
Imants Feltiņš (1928—2006), fiziķis
Vija Artmane (1929—2008), aktrise
Imants Ziedonis (1933—2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists
Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks
Ligita Gintere (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece
Modris Liepiņš (1966), vieglatlēts
Rihards Bargais (1969), dzejnieks

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas

Saimniecība

Tūrisms

Apskates objekti

Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.

Kaives Senču ozols: Kaives apkārtnē, Tukuma novada Sēmes pagastā ir apjomīgākais dižkoks Latvijā un Baltijā, vienpadsmitais resnākais koks Austrumeiropā (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.^[15]
Kinopilsēta "Cinevilla": Tukuma novada Slampes pagastā atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 hektāri, kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "Rīgas sargi", "Rūdolfa mantojums" un "Nameja gredzens".^[16]

Kultūra

Izglītība

Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 vispārējās izglītības iestādes:^[17]

3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola);
11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, Tukuma 3. pamatskola, Kandavas Reģionālā pamatskola, Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola);
5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, Zemgales vidusskola, Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, Tukuma 2. vidusskola);
1 Valsts ģimnāzija – Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija.

Līdzīgi kā citviet Latvijā arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.^[17]^[18]