Turīnas "Juventus"

Turīnas "Juventus" (itāļu: Juventus Football Club S.p.A.) ir profesionāls Itālijas futbola klubs no Turīnas, Pjemontas. Klubs tika dibināts 1897. gadā un kopš 1929. gada visu savu pastāvēšanas laiku, izņemot 2006./07. gada sezonu, spēlējis Itālijas futbola čempionāta A sērijā.

Juventus
Nosaukums	Juventus Football Club S.p.A.
Iesauka	La Vecchia Signora (The Old Lady)
Pilsēta	Turīna, Itālija
Līga	Itālijas A sērija
2023.—2024.	3. vieta
Dibināts	1897. gada 1. novembrī  (kā Sport Club Juventus)
Stadions	Allianz Stadium (ietilpība: 41 507)
Prezidents	Džanluka Ferrero
Galvenais treneris	Tiagu Mota
Mājas krāsas Izbraukuma krāsas Rezerves krāsas

"Juventus" ir panākumiem bagātākā komanda Itālijas futbola vēsturē un viens no sekmīgākajiem un atzītākajiem klubiem visā futbola vēsturē, visā pasaulē. Kopumā klubs ir uzvarējis vairāk nekā 60 oficiālās sacensībās, vairāk nekā jebkura cita komanda šajā valstī — 36 reizes izcīnījis valsts čempionu titulu, 15 reizes uzvarējis Itālijas kausa izcīņā, izcīnījis 9 Itālijas superkausus, kā arī uzvarējis 11 starptautiskās sacensībās.

Vēsture

Juventus logo no 2004. līdz 2017. gadam

Juventus — ceturtais

Turīnas futbola vēsture, kā tas nebūtu paradoksāli, iesākās tālu ne ar "Juventus" un pat ne ar "Torino", bet gan pilnīgi ar citiem kolektīviem.

1887. gadā Turīnā parādījās pirmā Saxon markas futbola bumba, kas tika atvesta no Anglijas ar tirgoni vārdā Eduardo Bozio. Kopā ar saviem paziņām, tai skaitā ar angļiem, kas strādāja firmā "Adams" Turīnas filiālē un jau bija pazīstami ar futbolu, komersants nodibināja pirmo Turīnas klubu — "Internazionale". Tūlīt pēc viņa parādījās divi citi: "Ginnastica Torino" un "Torinese" uz kura bāzes pēc tam tika radīts "Torino". Nākamais pēc skaita parādījās "Juventus".

Sākums

Klubs tika nodibināts 1897. gada 1. novembrī ar studentu grupu 14 vecumā no līdz 17 gadiem no Massimo D’Atsel'o liceja Turīnā un nosaukts Società Società Polisportiva Augusta Taurinorum. Pusaudži mīlēja pavadīt brīvo laiku, sēžot uz divu pļavu soliem: Karaļa Umberto un Prinča Viktora Emmanuelja. Šī nodarbošanās gan vairāk atgādināja bezdarbību.

Drīz vien klubs pamainīja nosaukumu uz "FC Juventus". Dokumenti, kas liecinātu par kluba dibināšanu, eksistē ārkārtīgi maz; vienīgais zināms tika uzrakstīts Enriko Kanfari 1914. gadā.

Pirmais kluba stadions bija uz D'Armi laukuma un maz ar ko līdzinājās mūsdienīgo skaistuli "delle Alpi". "Juventus" formas sākumā bija rozā krāsā — tā nolēma jaunie kolektīva dibinātāji. Tomēr firmā, kura izpildīja piegādes pasūtījumu, notika kļūda, tādēļ pirmie "Juventus" tika spiesti spēlēt melnbaltos sporta kreklos. Laiks, lai labotu kļūdu vienkārši nepalika.

Tomēr Itālijas Čempionāta pirmā izloze norisinājās bez "Juventus" piedalīšanās. Turīnu pārstāvēja trīs iepriekšminētie kolektīvi, tomēr nevienam no tiem neizdevās izrādīt cienīgu sāncensību "Genoa" klubam, kura sastāvā bija tikai angļi.

Agrie gadi Līgā. Komandas tapšana

Kluba dibinātāji (1898. gads)

Kluba debija Serie A notika 1900. gadā 11. martā. Sāncensis bija "Torinese", kas uzvarēja ar rezultātu 1:0. 1903. gadā «Juventusu» izdevās tikt līdz sacensību finālam, tomēr arī šoreiz "Genoa" bija galvas tiesu spēcīgāka nekā visi pārējie sāncenši. Situācija atkārtojās gadu vēlāk, bet tagad "Juventus" praktiski cīnījās vienādi ar pretinieku.

Iekarotais 1905. gadā Serie A kļuva par kluba veikuma vairāk kā likumsakarīgu rezultātu.

Kolektīvs bija vienots, bet drīz vien pēc panākumiem prezidents Alfredo Diks dusmās pameta komandu, nodibinot jaunu klubu zem nosaukuma FK "Torino". Daļa "Juventus" spēlētāju drīz vien papildināja kluba rindas. Bet, lai vai kā, pirmskara gadi noritēja zem pavisam citu klubu diktēšanas.

Atdzimšana notika Koradino Korradi prezidēšanas gados, kurš, turklāt vēl, uzrakstīja pirmo kluba himnu, kas pastāvēja līdz pat 1960. gadiem; daži futbolisti no kluba tika izsaukti spēlēt izlasē (vārtsargs Džovanni Džakonē, aizsargs Bruno un Novo). Tieši šajos gados sāka spīdēt diženā zvaigzne vārtsarga Džamjero Kombi. 1923. gadā Edoardo Aņjelli no Aņjelli ģimenes (kura tāpat pārvaldīja koncernu Fiat) ieguva kontroli pār klubu un uzbūvēja privātu stadionu Turinas tuvumā (Marsiljas ielā) ar lielisku infrastruktūru. Viss tas iedvesa jaunu vilni kluba dzīvē, un 1925./26. gada sezonā "Juventus" otro reizi savā vēsturē uzvarēja Serie A, burtiski izskrāpējot titulu no nepiekāpīgo "Bologna" rokām.

Piedevām pie pārējiem spēlētājiem tika iegūti leģionāri no Austrumeiropas: ungārs Hirzers un polis Voijaks, kuri diktēja kluba spēli uzbrukumā. Brīnišķīgu papildinājumu viņiem bija apdāvinātais pussargs Mario Varlens. Viņa fenomenālais ātrums (100 metri p11,2 sekundēs) ne reizi vien glāba klubu pašās nevienkāršākajās spēlēs.

Tomēr ļoti drīz kolektīva politika asi ir izmainījusies. Par cēloni tam kļuva Benito Musolīni atnākšana pie varas Itālijā, kurš nolēma atteikties no ārzemniekiem no Eiropas to labā, kas dzīvoja Latīņamerikā un kam bija kaut kādas Itālijas saknes. Tā "Juventus" parādījās spēlētāji no Argentīnas Raimundo Orsis un Luiss Monti. Blakus tiem, komandā ienāca Luidži Bertolini, Džovanni Ferrari — nākamās kluba leģendas.

No 1931. gada zem Karlo Karkano vadības klubs piecas reizes uzvarēja Serie A. 1933. gadā "Juventus" sāka spēlēt mājas arēnā, ar sākotnējo nosaukumu "Stadio Mussolini", bet vēlāk tas tika pārdēvēts par "Stadio Comunale". Tad gan notika kluba debija starptautiskajā arēnā: četrreiz "svītrainie" nonāca līdz pusfinālam Eiropas kausā (nākotnē — UEFA Čempionu Līga) un četrreiz cieta sakāves.

1935. gads kluba vēsturē iegāja kā traģisks kluba prezedenta, Edoardo Aņjelli, bojāejas gads. Par pēcteci kļuva viņa dēls Džhanni, kurš nenobijās vēl aktīvāk izmantot leģionāru pakalpojumus, pieaicinot klubā dāņus Jonu Hansenu un Karlu Ogu Prastu. Bet tomēr galvenajās spēlēs spēle gāja caur "savējiem", bet galvenokārt, caur bombardieriem Džampiero Boniperti un Feliči Borelju, kuru rekords pēc gūto vārtu skaita sezonā (31) līdz šim ir nepārspēts. Boniperti gan līdz šim paliek pats "veiksmīgākais" no visiem, kas jebkad ir bijis kluba sastāvā: ar viņu "Juventus" iekaroja 14. Serie A: 5, kad viņš spēlēja, un deviņi, kad ieņēma direktora posteni.

Pēc Otrā pasaules kara klubs veiksmīgi spēlēja nacionālajoss turnīros, izcīnot desmito čempionu trofeju 1958. gadā. Tas bija pirmais tamlīdzīgais gadījums, kas deva klubam tiesību iespēju nēsāt mazu zelta zvaigznīti pie emblēmu uz to formas.

1973. gada čempionu tituls, pats gaidītākais vēsturē

Pirms pēdējās tūres "Juventus" (tāpat kā Romas "Lazio") atpalika no līdera "Milan" tikai par vienu punktu: 43 un 44 attiecīgi. Pēdējā tūrē klubam nācās cīnīties izbraukumā ar "Roma", diezgan spēcīgu un nepiekāpīgu sāncensi, "Lazio" aizbrauca uz Neapoli, uz spēli ar "Napoli", tad kad "Milan" — Veronā cīnijās ar vārdabrāļa klubu.

Milāna nav varējuši panākt vēlamo — piedzīvojot sakāvi ar rezultātu 3:5. Divkaujā "Lazio" — "Napoli" pēc pārtraukuma rezultāts arvien palika neatvērts, tad kad "Juventus" piekāpās sāncensim par vieniem vārtiem. Tādējādi, ja vien spēles beigtos tieši tā, turnīru tabulas augša izskatītos šādi: 1. "Lazio", "Milan" — 44, 2. "Juventus" — 43.

Viss čempionāta iznākums "Juventus" labā, kā izrādījās, lēma veterāni: 1:1 — Hose Altafini, 2:2 — Antonello Kukuredu. Turklāt otrā vārti tika gūti trīs minūtēm līdz finālu svilpei. Tāpat izskaņās Milāna un Roma ielaida vārrtus pēc sāncenša pretuzbrukuma, tādēļ zudējot 3:5 un 0:1 attiecīgi, — "Juventus" dramatiski kļuva par līderi čempionātā.

Platini un Brejdi komanda

1980. gadā uz klubu no Londonas "Arsenal" pārgāja īru pussargs Laims Brejdi, kurš kļuva par pirmajām "sekām" atceltā likuma par ārvalsta futbolistu limitu. Brits sastāvā aizstāja Fabio Kapello, un abos nākamajos gados ar viņu priekšgalā klubs uzvarēja Serie A.

Pēc diezgan nepatīkama stāsta Brejdijs bika spiests atstāt komandu — viņa vietā tika labākais, pēc skatītāju vērtējuma, kluba leģionārs Mišels Platini.

Eiropas panākumi

Par pirmo Eiropas panākumu kļuva UEFA kausa iegūšana 1977. gadā. 1970. gados "Juventus" piecas reizes kļuva par Itālijas čempionu, par spīti konkurencei no citu komandu puses un ambīcijām starptautiskajā arēnā. Bet galvenais Eiropas turnīrs palika neiekarots līdz pat 1985. gadam, kad klubs uzvarēja Čempionu Līgā. Tiesa, triumfu aptumšoja traģēdija, kas notika finālmačā un kuras laikā gāja bojā 39 skatītāji.

Marčello Lipi ēra

1994. gadā Marčello Lipi kļuva par "Juventus" treneri un jau pirmajā sezonā viņa vadībā klubs uzvarēja Serie A. Tieši ar šo laiku ir saistīts tādu futbolistu laikmets, kā Čiro Ferāra, Roberto Badžo, Vialli — Ravanelli un Alesandro Del Pjēro.

Panākumus valsts čempionātā "Juventus" papildināja ar Čempionu Līgas otro titulu (1996. gads). Finālspēles iznākums ar Amsterdamas "Ajax" izšķīrās 11 metru soda sitienu sērijā. Veiksme bija "Juventus" kluba labā: izšķirīgo sitienu realizēja aizsargs Vladimirs Jugovičs, kas kopā ar spožo vārtsargu Anželo Peruci kļuva par galveno spēles varoni. Nākamajos gados Lipi sāka jaunas komandas formējumu, kura kodols bija Zinedins Zidāns, Filipo Indzagi, Edgars Davidss. Pēc panākumiem 1996. gadā klubs divreiz uzvarēja nacionālajā čempionātā un vēl vienu reizi UEFA superkausā. Nākamajos gados klubs divas reizes bija soļa attālumā no trešā Čempionu Līgas kausa: 1997. gadā trofeju ieguva Dortmundes "Borussia", 1998. gadā — Madrides "Real".

1998. gadā "Roma" treneris Zdeneks Zemans apsūdzēja "Juventus" kluba ārstus, kuri, viņaprāt, devuši futbolistiem dopingu periodā no 1993. gada līdz 1998. gadam. Pēc dažu gadu oficiālām izmeklēšanām un divām tiesas prāvām pret "Juventus" kluba tika atceltas absolūti visas apsūdzības. Pēc tam Lipi atstāja klubu un turpināja darbu Milānas "Internazionale". Tomēr, pēc gada viņš atgriezās klubā, dodot startu futbolistu karjerām pēdējam, trešajam pēc skaita vilnim: Džanluidži Bufons, Davids Trezegē, Pavels Nedveds, kā arī padarot Marselo Salasu un Lilianu Tirāmu par ekstraklases spēlētājiem. Viņš atveda klubu pie jaunām uzvarām čempionātos 2001/2002 un 2002/2003, pēc kā kļuva par nacionālas izlases treneri, iekarojot kopā ar viņu "zeltu" 2006. gada Pasaules kausā.

Komandas sastāvs

2024. gada 15. septembrī.

Nr. Pozīcija Spēlētājs 1 V Matija Perins 3 A Gleisons Bremers 4 A Federiko Gati 5 P Manuels Lokatelli 6 A Danilu (kapteinis) 7 U Fransišku Konseisau (īrē no Porto) 8 P Tēns Kopmeinerss 9 U Dušans Vlahovičs 10 U Kenans Jildizs 11 U Nikolass Gonsaless (īrē no Fiorentina) 14 U Arkadjušs Miliks 15 A Pjērs Kalulu (īrē no Milan) 16 P Vestons Makenijs

Nr. Pozīcija Spēlētājs 17 P Vasilije Adžičs 18 P Arturs Melu 19 P Kefrens Tirāms 21 P Nikolo Fadžoli 22 U Timotijs Veā 23 V Karlo Pinsoljo 26 P Duglass Luiss 27 A Andrea Kambjāzo 29 V Mikele Di Gregorio (īrē no Monza) 32 A Huans Kavals 37 A Nikolo Savona 40 A Jūnass Rouhi 51 U Samuels Mbangula

Diskvalificēti spēlētāji

Nr. Pozīcija Spēlētājs — P Pols Pogba

Sasniegumi

• Itālijas čempionāts / A sērija
  • Čempioni (36): 1905, 1925—26, 1930—31, 1931—32, 1932—33, 1933—34, 1934—35, 1949—50, 1951—52, 1957—58, 1959—60, 1960—61, 1966—67, 1971—72, 1972—73, 1974—75, 1976—77, 1977—78, 1980—81, 1981—82, 1983—84, 1985—86, 1994—95, 1996—97, 1997—98, 2001—02, 2002—03, 2011—12, 2012—13, 2013—14, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20
  • Vicečempioni (20): 1903, 1904, 1906, 1937—38, 1945—46, 1946—47, 1952—53, 1953—54, 1962—63, 1973—74, 1975—76, 1979—80, 1982—83, 1986—87, 1991—92, 1993—94, 1995—96, 1999—00, 2000—01, 2008—09
• Itālijas kauss
  • Kausa ieguvēji (15): 1937—38, 1941—42, 1958—59, 1959—60, 1964—65, 1978—79, 1982—83, 1989—90, 1994—95, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2020—21, 2023—24
  • Finālisti (7): 1972—73, 1991—92, 2001—02, 2003—04, 2011—12, 2019—20, 2021—22
• Itālijas superkauss
  • Kausa ieguvēji (9): 1995, 1997, 2002, 2003, 2012, 2013, 2015, 2018, 2020
• B sērija
  • Čempioni (1): 2006—07
• Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga
  • Kausa ieguvēji (2): 1984—85, 1995—96
  • Finālisti (7): 1972—73, 1982—83, 1996—97, 1997—98, 2002—03 , 2014—15, 2016—17
• UEFA Kausu ieguvēju kauss
  • Kausa ieguvēji (1): 1983—84
• UEFA kauss
  • Kausa ieguvēji (3): 1976—77, 1989—90, 1992—93
  • Finālisti (1): 1994—95
• UEFA Superkauss
  • Kausa ieguvēji (2): 1984, 1996
• UEFA Intertoto kauss
  • Uzvarētāji (1): 1999
• Starppilsētu gadatirgu kauss
  • Finālisti (2): 1964—65, 1970—71
• Starpkontinentālais kauss
  • Kausa ieguvēji (2): 1985, 1996

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Turīnas "Juventus".
• Juventus.com (itāliski), (angliski), (spāņu), (ķīniski), (japāniski)

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

• Transfermarkt komandas profils (angliski)