UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā
Wikimedia projekta saraksts
Sarakstā apkopotas tās vietas Horvātijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Horvātijas ir iekļautas 8 vietas (7 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 18 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Horvātija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 6. jūlijā.
Sarakstā iekļautie objekti
labot šo sadaļu — Pārrobežu objekts
| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Dubrovnikas vecpilsēta | Dubrovnikas-Neretvas župānija 42°38′25″N 18°6′30″E / 42.64028°N 18.10833°E |
1979 | Kultūra | i, iii, iv | Saukta arī par "Adrijas jūras pērli", Dubrovniki atrodas Dalmācijas piekrastē. Pilsēta 13. gadsimtā un vēlāk bija nozīmīga Vidusjūras ostas pilsēta. 1667. gadā pilsētas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras laikā stipri tika bojātas vairākas ēkas, tomēr pilsēta saglabāja savu skaistās gotikas, renesanses un baroka stila baznīcas, klosteri, pilis un strūklakas. Pilsēta stipri cieta arī 1990. gada bruņotajā konfliktā. Pašlaik norisinās pilsētas atjaunošanas programma, kuru koordinē UNESCO.[2] | 95 |
 |
Splitas vēsturiskais komplekss un Diokletiāna pils | Splitas-Dalmācijas župānija 43°30′30″N 16°26′24″E / 43.50833°N 16.44000°E |
1979 | Kultūra | ii, iii, iv | Diokletiāna pils celta starp 3. gadsimta beigām un 4. gadsimta sākumu pirms mūsu ēras. Pilsētā esošā katedrāle tika celta viduslaikos, izmanotjot materiālus no pils drupām. 12. un 13. gadsimta romānikas baznīcas un viduslaiku nocietinājumi, 15. gadsimta gotiskās pilis un citas renesanses un baroka stila ēkas veido pārējo aizsardzības teritoriju.[3] | 97 |
 |
Plitvices ezeru nacionālais parks | Likas-Seņas župānija 44°52′50″N 15°36′58″E / 44.88056°N 15.61611°E |
1979 | Daba | vii, viii, ix | Ūdeņi, kas plūst pāri kaļķakmenim un krītam ir veidojušies vairāk nekā tūkstošiem gadu. Šie veidojumi ir radījuši dabīgus dambjus, kas savukārt radījuši virkni skaistu ezeru, alu un ūdenskritumu. Šie ģeoloģiskie procesi turpinās arī mūsdienās. Parka meži ir mājvieta lāčiem, vilkiem un daudzām retām putnu sugām.[4] | 98 |
 |
Eifrāzija bazilikas bīskapa komplekss Porečas vēsturiskajā centrā | Istras župānija 45°13′43″N 13°35′37″E / 45.22861°N 13.59361°E |
1979 | Kultūra | ii, iv | Poreces reliģiskais piemineklis — Eifrāzija bazilika — būvēja kristieši sākot no 4. gadsimta un vispilnīgākais tāda veida komplekss, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Bazilika, iekšējais pagalms un bīskapa pils ir lieliski piemēri reliģiskajai arhitektūrai. Pati bazilika apvieno klasiskos un bizantiešu elementus.[5] | 809 |
 |
Trogiras vēsturiskā pilsēta | Splitas-Dalmācijas župānija 43°31′0″N 16°15′4″E / 43.51667°N 16.25111°E |
1997 | Kultūra | ii, iv | Trogira ir izcils piemērs pilsētas arhitektūrai. Taisleņķa ielu plānojums kas veidots hellēnisma periodā ir izrotājs ar publiskajām un privātajām celtnēm un nocietinājumiem. Skaistās romiešu baznīcas tiek papildinātas ar renesanses un baroka stila ēkām no Venēcijas perioda.[6] | 810 |
 |
Svētā Jēkaba katedrāle Šibenikā | Šibenikas-Kninas župānija 43°44′8″N 15°53′20″E / 43.73556°N 15.88889°E |
2000 | Kultūra | i, ii, iv | Svētā Jēkaba katedrāle būvēta no 1431. — 1535. atrodas Dalmācijas piekrastē un liecina par ievērojamu kultūras un mākslas sajaukumu starp Ziemeļitāliju, Dalmāciju un Toskānu 15. un 16. gadsimtā. Katedrāles buvniecību vadījuši 3 arhitekti — Frančesko di Džiakomo, Georgijs Matejs Dalmācijs un Nikolo di Džovanni Fiorentīno — izstrādājuši ēkas struktūru pilnībā no akmens un izmantojot unikālas velvju un katedrāles kupola konstrukcijas. Katedrāle izcili ir derotēta ar 71 skulpturālu vīrieša seju, sievietēm un bērniem, kā arī veiksmīgi ilustrē gotisko un renesanses mākslu.[7] | 963 |
 |
Stari Gradas līdzenums | Splitas-Dalmācijas župānija 43°10′54″N 16°38′19″E / 43.18167°N 16.63861°E |
2008 | Kultūra | ii, iii, v | Stari Gradas līdzenums Adrijas salā Hvarā ir kultūrainava ir praktiski palikusi neskarta, kopš to pirmo reizi kolonizēja grieķi 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Sākotnējā lauksaimnieciskā darbība, galvenokārt koncentrējās uz vīnogām un olīvām, kuru audzēšana šajā vietā saglabājusies kopš grieķu laikiem līdz mūsdienām. Šī vieta ir arī dabas rezervāts. Ainavu iezīmē senās akmens sienas, kuras palikušas neskartas gandrīz 24 gadsimtus.[8] | 1240 |
 |
Stečki - Viduslaiku kapu pieminekļi | Horvātija (kopā ar  Bosniju un Hercegovinu,  Melnkalni un  Serbiju) |
2016 | Kultūra | ii, iii, vi | Šī vieta kopumā apvieno 30 objektus, kas atrodas Bosnijā un Hercegovinā, Serbijas rietumos, Melnkalnes rietumos un Horvātijas centrālajā un dienvidu daļā. Šīs vietas pārstāv reģionāli atšķirīgu viduslaiku kapu pieminekļu kultūru. Šos kapu pieminekļus sauc arī par stečkiem. Kapu pieminekļu ir ar plašiem dekoratīvajiem motīviem un uzrakstiem.[9] | 1504 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
labot šo sadaļu
Eifrāzijas bazilikas bīskapa komplekss Porečas vēsturiskajā centrā
Kandidātu sarakstā esošie objekti
labot šo sadaļu — Pārrobežu objekts
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Horvātija
- ↑ Old City of Dubrovnik, UNESCO
- ↑ Historical Complex of Split with the Palace of Diocletian, UNESCO
- ↑ Plitvice Lakes National Park, UNESCO
- ↑ Episcopal Complex of the Euphrasian Basilica in the Historic Centre of Poreč, UNESCO
- ↑ Historic City of Trogir, UNESCO
- ↑ The Cathedral of St James in Šibenik, UNESCO
- ↑ Stari Grad Plain, UNESCO
- ↑ «Stećci Medieval Tombstones Graveyards». UNESCO.