Urartu
valstisks veidojums Vanas ezera apkārtnē no 9. līdz 6. gadsimtam p.m.ē.
Urartu (armēņu: Ուրարտու), arī Vanas valsts vai Ararata valsts, bija Dzelzs laikmeta valstisks veidojums Vanas ezera apkārtnē no 9. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Tās galvaspilsēta bija Tušpa, kas atradās Vanas ezera krastā. 8. gadsimtā pirms mūsu ēras urartiešu valdnieks Menua uzbūvēja 70 kilometrus garu kanālu, kas nodrošināja saldūdens piegādi Tušpai. 7. gadsimtā p.m.ē. urartiešus pastāvīgi apdraudēja asīrieši, kas bija pret viņiem ļoti agresīvi. 6. gadsimtā p.m.ē. Urartu valsts pagrima un izzuda. No Urartu valsts izcilāko valdnieku Sarduri I, Išpuini, Menua, Argišti I valdīšanas laika joprojām ir saglabājušās dažas celtnes.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Urartu.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar Armēniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Turciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |