Vītolu urbējs
Vītolu urbējs (latīņu: Cossus cossus) ir urbēju dzimtas zvīņspārņu suga. Ir izplatīta Palearktikā. Eiropā vītolu urbējs ir augļu dārzu, mežu un dekoratīvo koku kaitēklis. Pieaugušos naktstauriņus var sastapt no jūnija līdz jūlijam.[1]
Vītolu urbējs Cossus cossus (Linnaeus, 1758) | |||||
---|---|---|---|---|---|
| |||||
Klasifikācija | |||||
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) | ||||
Tips | Posmkāji (Arthropoda) | ||||
Klase | Kukaiņi (Insecta) | ||||
Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) | ||||
Dzimta | Urbēju dzimta (Cossidae) | ||||
Apakšdzimta | Cossulinae | ||||
Ģints | Cossus | ||||
Suga | Vītolu urbējs (Cossus cossus) | ||||
Sinonīmi | |||||
| |||||
Vītolu urbējs Vikikrātuvē |
Izplatība
labot šo sadaļuVītolu urbējs ir plaši izplatīts Palearktikas apgabalā — no Eiropas, kur sastopams visā tās teritorijā, uz dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, uz austrumiem — Sibīrijai un Ķīnai ieskaitot. Britu salās suga mūsdienās sastopama tikai lokāli.[1] Ziemeļos areāls sniedzas līdz Jakutskai, austrumos — Džungdžura kalniem Habarovskas novadā. Mitinās gandrīz visur, kur aug lapu koki (galvenokārt vītoli un apses).[2]
Pieaugušo īpatņu apraksts
labot šo sadaļuPieaugušo (imago) naktstauriņu spārnu plētums ir līdz 93 mm.[1]
Ekoloģija
labot šo sadaļuPieaugušos naktstauriņus, kas atpūšas uz koku stumbriem un zariem, var novērot no jūnija līdz jūlijam. Tie ir aktīvi un lidinās diennakts tumšajā laikā.[1]
Vecākās paaudzes kāpuri migrē no attīstīšanās vietas uz ziemošanas vietu. Pieaugušie kāpuri parasti iekūņojas nedziļi augsnē, dažreiz zem liellopu mēsliem, kur turpmāk arī attīstās kūniņas.[2]
Barošanās
labot šo sadaļuJaunie kāpuri attīstās atmirušo koku mizā, bet barojas koku stumbros un lielos zaros, kur 'izurbj' garas ejas. Nereti no kāpuru darbības rezultātā koks iet bojā. Dienvideiropā atzīmēts, ka vītolu urbēji barojas cukurbietēs un artišokā.[1] Pārziemo kokos zem mizas.[2]
Kāpuru saimniekaugi ir:[1]
- alkšņi (Alnus) — melnalksnis (Alnus glutinosa), baltalksnis (Alnus incana);
- bietes (Beta) — cukura biete (Beta vulgaris ssp. crassa);
- bērzi (Betula) — nokarenais bērzs (Betula pendula), purva bērzs (Betula pubescens);
- kastaņas (Castanea) — ēdamā kastaņa (Castanea sativa);
- citrusaugi (Citrus);
- cidonijas (Cydonia);
- artišoki (Cynara);
- oši (Fraxinus) — parastais osis (Fraxinus excelsior);
- riekstkoki (Juglans);
- ābeles (Malus) — mājas ābele (Malus domestica);
- olīvkoki (Olea);
- apses (Populus) — parastā apse (Populus tremula), balzama apse (Populus balsamifera);
- plūmes (Prunus);
- bumbieres (Pyrus);
- ozoli (Quercus) — parastais ozols (Quercus robur);
- vītoli (Salix) — trauslais vītols (Salix fragilis), blīgzna (Salix caprea);
- pīlādži (Sorbus) — Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia), parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia);
- gobas (Ulmus);
- vīnkoki (Vitis).
Sistemātika
labot šo sadaļuAr nosaukumu Phlaena-Noctua cussus sugu 1758. gadā pirmais aprakstīja zviedru zoologs Kārlis Linnejs. 1794. gadā dāņu entomologs Johans Fabriciuss izdalīja jaunu ģinti Cossus, kur Phlaena-Noctua cossus iekļāva kā tipa sugu. Patlaban Cossus ģintī ietilpst vairāk nekā 20 dažādu taksonu, kas pārsvarā tiek uzskatītas par Cossus cossus apakštaksoniem kā tās formas un pasugas. Šo taksonu sistēmatikas analīze netika veikta.[3]
Tā kā vītolu urbēja apakštaksonu mainība un ģeogrāfiskā izplatība ir ļoti dažāda, 2009. gadā krievu lepidopterologs Romāns Jakovļevs savā darbā "Систематическая ревизия дрквоточца пахучего - Cossus cossus (Linnaeus, 1758) (Lepidoptera, Cossidae)" veica vītolu urbēja revīziju. Šajā darbā Jakovļevs izpētīja 2000 Cossus cossus eksemplārus no dažādām ģeogrāfiskām vietām no Āfrikas ziemeļrietumiem līdz Ķīnas austrumiem.[3]
Pēc Jakovļeva veiktās vītolu urbēja apakštaksonu revīzijas ir atklāti daži jauni apakštaksoni, vairākiem piešķirts sugas statuss vai tie atzīti par Cossus cossus apakštaksonu sinonīmiem. Cossus cossus altensis ir kļuvis par Cossus cossus desertus pasugas sinonīmu; Cossus cossus afghanistana pasuga tagad ir sugas statusā Cossus afghanistana. Patlaban ir atzītas šādas pasugas:
- Cossus cossus cossus (Linnaeus, 1756) - tipu pasuga;
- Cossus cossus albescens Kitt, 1925
- Cossus cossus araraticus Teich, 1896
- Cossus cossus armeniaca Rothschild, 1912
- Cossus cossus chinensis Rothschild, 1912
- Cossus cossus desertus Daniel, 1969
- Cossus cossus dauricus Yakovlev, 2007
- Cossus cossus dersu Yakovlev, 2009
- Cossus cossus gueruenensis Friedel, 1977
- Cossus cossus kopetdaghi Yakovlev, 2009
- Cossus cossus kossai Wiltshire, 1957
- Cossus cossus lucifer Grum-Grshimailo, 1891
- Cossus cossus omrana Wiltshire, 1957
- Cossus cossus tianshanus Hua, Chou, Fang & Chen, 1990
- Cossus cossus uralicus Seitz, 1912
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 David J. Carter. Pest Lepidoptera of Europe: With Special Reference to the British Isles. Dr W. Junk Publishers, 1984. Dordrecht/Boston/Lancaster. ISBN 90-6193-504-0
- ↑ 2,0 2,1 2,2 А.И. Аверенский & Ю.А. Чистяков. К фауне ксилофибионтных чешуекрылых (Lepidoptera: Cossidae, Sesiide) Якутии. Амурский зоологический журнал. III(2), 2011. 179-182.
- ↑ 3,0 3,1 Р. В. Яковлев. Систематическая ревизия дрквоточца пахучего - Cossus cossus (Linnaeus, 1758) (Lepidoptera, Cossidae). Амурский зоологический журнал. I (1), 2009. 57-71.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- BioLib.cz.
- lepiforum.de. Bestimmungshilfe für die in Europa nachgewiesenen Schmetterlingsarten
- Cossus Fabricius, 1794. nic.funet.fi