Dzimis vidēji turīgā vācu zemnieka ģimenē. Pirmajā pasaules karā piedalījās kā virsnieks Rietumu frontē. Sākumā dienēja kājnieku daļās Flandrijā, kur tika smagi ievainots. Kopš 1915. gada bija štāba virsnieks dažādās divīzijās. Starpkaru periodā turpināja militāro dienestu. Pēc Vernera fon Blomberga demisijas kļuva Oberkommando der Wehrmacht komandieri.
Otrā pasaules kara laikā vadīja Vācijas armijas militārās operācijas. Iesākumā iebilda Hitleram pret iebrukumu Francijā un PSRS, vēlākajā kara gaitā bija viena no Hitleram lojālākajām augstākajām militārpersonām. Kara gaitā parakstīja vairākas pavēles, kuras var klasificēt kā kara noziegumus, piemēram 1941. gada "Nakts un Miglas" direktīva (Nacht und Nebel), kura akceptēja politisko pretinieku nolaupīšanu ("pazušanu") Vācijas okupētajās teritorijās. Pēc Hitlera pašnāvības 1945. gada 30. aprīlī Keitels iekļāvās t.s. Flensburgas valdības sastāvā. 1945. gada 8./9. maijā PSRS pārstāvju klātbūtnē parakstīja Vācijas bezierunu kapitulāciju.
Tiesāts par kara noziegumiem Nirnbergas procesā un sodīts ar nāvi 1946. gada 16. oktobrī.[1] Tiesas procesa laikā pilnībā atzinis savu vainu šausmīgajā karā un nožēlojis savu nespēju to apturēt. Lai pasvītrotu viņa apsūdzību kriminālo raksturu, rietumu sabiedrotie nepiekrita Keitela lūgumam nāvessodu izpildīt ar militārpersonām paredzēto nošaušanu, bet gan saglabāt sākotnēji piespriesto pakāršanu. Viņa pēdējie vārdi pirms nāvessoda izpildes bija: Es lūdzu visvarenajam Dievam apžēloties pār vācu tautu. Vairāk kā divi miljoni vācu karavīru ir devušies nāvē par dzimteni pirms manis. Es tagad jums sekoju, mani dēli. Visu par Vāciju.
- ↑ «Judgement : Keitel». The Avalon Project: Documents in Law, History, and Diplomacy. Yale Law School Lillian Goldman Law Library.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilhelms Keitels.
