Zemes rakšanas mašīna

Zemes rakšanas mašīna pieder pie transporta tehnoloģisko mašīnu grupas. To tehnoloģiskā ietekme ietver grunts atdalīšanu no monolīta vai masīva, kas parasti saistīts ar grunts īpašību izmainīšanu; transporta — izņemtās grunts pārvietošanu atbērtnē vai uz citiem transporta līdzekļiem.^[1] Pārvietošana — saistīta ar rakšanas procesu. Rok grāvjus, bedres, akas, šurfus, vienmēr izņemot (pārvietojot) zināmu grunts daļu. Tomēr zemes rakšanas mašīnās transportēšana notiek dažādos veidos. Tā var notikt arī pašas mašīnas ietvaros, kura pie kopējā pārvietojuma nepilda transporta operācijas, bet darba procesā atrodas uz vietas. Pēc šāda principa strādā ekskavatori un grunts sūkņu ierīces. Pēdējās izmanto cauruļvadus grunts pārvietošanai pa tiem zem spiediena ievērojamā attālumā — pat vairākus kilometrus.

Transportēšanu var panākt arī uz pašas mašīnas kustības rēķina, kura pēc grunts uzņemšanas ir arī tās transportēšanas līdzeklis. Pie šādām mašīnām pieder skrēperi un buldozeri. Skrēperi pārvieto grunti savā kausā no riteņu gaitas, buldozeri — to veļot (stumj grunti, kura atrodas pirms priekšējā šķērsvairoga). Rakšana un grunts uzņemšana notiek uz traktora vilces spēka rēķina.

Bieži mašīnai piešķir universalitāti - apvienojot, piemēram, vienlaicīgas ekskavatora un buldozera funkcijas. Tad, veicot mazāk darbietilpīgus zemes darbus, var iztikt ar vienu mašīnu.

Zemes rakšanas mašīnas ir neaizstājamas zemes klātnes būvniecības, atjaunošanas un remonta darbos.