krusts
Skaidrojums
labot šo sadaļu- Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- Zīme, ornamenta elements, ko pamatos veido divas līnijas, kuras krusto viena otru.
- Krusta dūriens. Kāšu (arī kāša) krusts.
- Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
- Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
- Grūtības, ciešanas. Kavēklis, traucēklis. «Nokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi. Nedod dievs tāda krusta!» [Saka saimniece.] Austriņš 1, 68.
- Krustojums
Locījumi
labot šo sadaļu
Sakāmvārdi
labot šo sadaļu- Bēg kā velns no krusta - saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Nest savu krustu - paciest grūtības, ciešanas.
- Ņemt savu krustu uz pleciem - nevairīties grūtību, ciešanu.
- Noveļas kā krusts no kakla - saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Etimoloģija
labot šo sadaļuNo vācu Kruste - krusts.
Atvasinājumi
labot šo sadaļu
|
|